Duglass Heigs
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Duglass Heigs (angļu: Douglas Haig; dzimis 1861. gada 19. jūnijā Edinburgā, miris 1928. gada 29. janvārī Londonā) bija britu militārais vadītājs, feldmaršals (1917), grāfs un vikonts (1919). Pirmajā pasaules karā viņš komandēja britu spēkus tādās kaujās kā Sommas kauja (lielākā kauja pēc upuru skaita Lielbritānijas militārajā vēsturē), Pašendeiles kauja un Simts dienu ofensīva. Pēc nāves bieži kritizēts par milzīgajiem viņa pakļautībā esošo militārpersonu zaudējumiem (līdz 2 miljoniem karavīru).
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis viskija ražotāja ģimenē. Vispirms viņš ieguva izglītību Kliftonas koledžā Bristolē, pēc tam studēja Oksfordā. Heigs absolvēja Sandhērstas Karalisko militāro akadēmiju. Militāro dienestu sāka Viņas Majestātes 7. huzāru pulkā 1886. gadā Indijā. Pēc tam viņš piedalījās Sudānas kampaņā pret mahdistiem 1898. gadā un angļu-būru karā 1899.—1902. gadā.
1903. gadā, jau pulkveža pakāpē, Heigs atkal tika nosūtīts uz Indiju kavalērijas inspektora un anglo-indiešu armijas štāba priekšnieka amatā. 1906. gadā ģenerālmajora pakāpē viņš tika atsaukts uz Angliju, kur tika iecelts par Kara departamenta karaspēka izglītības un apmācības nodaļas vadītāju. 1912.—1914. gadā viņš bija Alderšotas militārās apmācības nometnes vadītājs Anglijā, kur, sākoties Pirmajam pasaules karam, tika apmācītas vienības divu mēnešu kursos pirms nosūtīšanas uz fronti.
Sākoties karadarbībai, viņš komandēja 1. britu ekspedīcijas spēkus Francijā. 1915. gada sākumā iecelts par 1. britu armijas komandieri, no 1915. gada decembra Heigs bija Lielbritānijas ekspedīcijas spēku virspavēlnieks Francijā. 1918. gada martā, izveidojot Antantes valstu karaspēka vienotu vadību, viņš tika pakļauts franču maršalam Fošam.
Pēc kara Heigs kādu laiku bija britu karaspēka komandieris Anglijā un Īrijā, pēc tam atkāpās no amata. 1919. gada 29. septembrī viņš tika iecelts par grāfu Heigu un vikontu Deviku Skotijas Berikas grāfistē. Dzīves pēdējos gados aktīvi piedalījās veterānu kustībā, palīdzēja kara upuriem un invalīdiem.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Biogrāfijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Arthur, Sir George (1928). Lord Haig. William Heinemann. OCLC 1822378.
- Blake, Robert (1952). The Private Papers of Douglas Haig, 1914-1919. Eyre & Spottiswoode. OCLC 459716638. Link
- Charteris, BG John (1929). Field-Marshal Earl Haig. Cassell. OCLC 253054173. Link
- Cooper, Duff (1935). Haig. Vol. I. Faber and Faber. OCLC 31464017. Link
- Cooper, Duff (1936). Haig. Vol. II. Faber and Faber. OCLC 156535867. Link
- Harris, J. P. (2008). Douglas Haig and the First World War. London: Cambridge University Press. ISBN 978-0-521-89802-7.
- Marshall-Cornwall, James (1973). Haig as Military Commander. London: Batsford. ISBN 978-0713412147.
- Sixsmith, E. K. G. (1976). Douglas Haig. London: Weidenfeld & Nicolson. ISBN 978-0297771494.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Duglass Heigs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
- Liddell Hart Centre for Military Archives. (Retrieved 30 March 2006.)
- Douglas Haig, 1st Earl Haig (1861—1928), Field Marshal: Sitter in 41 portraits (National Portrait Gallery)
- Bob Bushaway Haig and the Cavalry Journal of the Centre for First World War Studies
- GALASHIELS WAR MEMORIAL (1925) (archive film of Field Marshal Earl Haig from the National Library of Scotland: SCOTTISH SCREEN ARCHIVE)