Dobeles pils

Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums.

Dobeles pils konventa ēkas pamatstāva un augšstāva shēma (B. Schmid, 1921).

Dobeles pils konventa ēkas rietumu un dienvidu sienas (B. Schmid, 1921).

Dobeles pils konventa ēkas ziemeļu un austrumu sienas (B. Schmid, 1921).

Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14. līdz 16. gadsimtam. Tās pilsdrupas atrodas Bērzes upes labajā krastā, 15 m augstajā Dobeles pilskalnā. 2018. gadā uzsāka Dobeles pilsdrupu rekonstrukciju.

Vēsture

Dobeles pils pirmoreiz dokumentos minēta 1254. gadā, kad šajā vietā pastāvēja nocietināta koka pils - zemgaļu Dobeles pilsnovada pārvaldes centrs. Livonijas krusta karu laikā Dobeles apkārtnē norisinājās sīvas kaujas ar vācu krustnešiem. Zemgaļi izrādīja milzīgu pretestību ienaidniekiem, kas tā arī nespēja pili ieņemt. Dobeles pils laika posmā no 1279. līdz 1289. gadam izturēja sešus Livonijas ordeņa aplenkumus. Kad viss apvidus bija nopostīts, zemgaļi paši savu pili 1289. gadā nodedzināja un neuzvarēti devās uz Lietuvas dižkunigaitijas teritoriju.

1345. gada ziemā Lietuvas dižkungs Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Varbūt šai laikā notika uzbrukums arī Dobelei. No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis nodedzinātās zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili, ap kuru ar laiku izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne. 1376.-1562. gadā pilī uzturējās ordeņa Dobeles komturi ar savu karadraudzi. Pēdējais Dobeles komturs Matīss no Rekes nonāca konfliktā ar Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru, kas 1566. gadā pili ieņēma un piespieda komturu atteikties no tās.

1579., 1613. un 1628. gadā Dobeles pilī noturēja Kurzemes landtāgus. Pēc 1617. gada Kurzemes un Zemgales hercogistes satversmes (Formula regiminis — "Valdības formula") pieņemšanas pilī tiesu sprieda Dobeles pilskungs (Hauptmann).

1620./1621. un 1625. gadā Dobeli ieņēma Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa karaspēks. No 1643. līdz 1649. gadam pili apdzīvoja hercoga Frīdriha atraitne Pomerānijas Elizabete Magdalēna ar audžudēlu princi Jēkabu (vēlāko hercogu Jēkabu). 1658. gadā hercoga Jēkaba gūsta laikā pili ieguva zviedri. Tai pašā gadā kurzemnieki kopā ar poļiem mēģināja pili atkarot, bet nenoturējās un tika no jauna padzīti.

1660. gadā pēc Olivas miera līguma hercogs Jēkabs atguva pili un laikā tika uzcelta gara papildus ēka pie pils austrumu sienas, taču pils nocietinājumi netika atjaunoti. 1701. gadā pili atkal ieņēma zviedri un pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Kara laikā pilsēta un pils tika stipri izpostīta. 18.gs. pirmajā ceturksnī Dobelē un tās apkārtnē plosījās Lielais mēris, kas krietni samazināja iedzīvotāju skaitu. Pili apdzīvoja līdz 1736. gadam, kad tai iebruka jumts.1870. gada 24. jūnijā pie Dobeles pilsdrupām notika Kurzemes latviešu dziesmu svētki — vieni no pirmajiem Latvijā, jo pirmie vispārējie dziesmu svētki notika 1873. gadā. 1915. gadā pils pakājē karaspēka parādi pieņēma Vācijas ķeizars Vilhelms II.

Dobeles pils shēma (B. Schmid, 1921)
Dobeles pils un baznīca 1661. gadā (Šturns, 1661)
Zemgaļu pilskalns ar Dobeles komturu pils drupām - attēls no marķīza Pauluči albuma (19.gs. sākums)
Pilskalna 3D modelis

Atjaunošanas darbi

2018. gadā sāka konservēt senos mūrus, restaurēt daļu no pils konventa ēkas, kā arī celt multifunkcionālu izstāžu zāli, ekspozīcijas un skatu laukumu. Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāja neskartu kultūrslāni, kurā atradās zemgaļu gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti.^[1]