Dialektika (grieķu: dia pār/caur un legein runāt)[1] vispārīgā nozīmē ir attīstība visā tās kopumā, formu daudzveidībā un pretrunīgumā.[2] Jēdziena iedibinātājs Sokrats ar šo vārdu saprata spriešanas metodi, kuras pamatā ir dialogs un saruna. Vēlāk radās hēgeliskā dialektika, kas ir skaidrojoša metode, kas atrisina pretrunu starp tēzi un antitēzi, izmantojot sintēzi.[1] Dialektiskā metode paredz īstenības pētīšanu caur tās kustību, attīstību un pretrunām. Tā ir metafizikai pretēja zinātniskās izziņas metode.[2]
