Azimuts

Azimuts ir leņķis starp atskaites plakni un punktu. Parasti to izsaka grādos un mēra pulksteņrādītāja virzienā, par atskaites plakni ņemot virzienu uz ziemeļiem. Azimuta koncepciju izmanto tādās praktiskās nozarēs kā navigācija, astronomija, kartogrāfija, šahtu ierīkošana, artilērija. Vārds "azimuts" ir aizgūts no arābu valodas السمت (as-sumūt), kas nozīmē "ceļi", saistot to ar ceļiem vai virzieniem, uz kuru virzīta persona.

Galvenie virzieni:

virziens	azimuts grādos
ziemeļi	0° vai 360°
ziemeļaustrumi	45°
austrumi	90°
dienvidaustrumi	135°
dienvidi	180°
dienvidrietumi	225°
rietumi	270°
ziemeļrietumi	315°

Ja par atskaites plakni ņem ģeogrāfisko meridiānu, tad azimutu sauc par īsto. Ja par atskaites plakni ņem magnētisko meridiānu, t.i., virzienu uz magnētisko ziemeļpolu, tad azimutu sauc par magnētisko. Ja azimutu mēra ar magnētisko kompasu, tad viegli noteikt magnētisko meridiānu. Lai pārietu uz īsto meridiānu, jāzina magnētiskā deklinācija jeb nobīde noteiktā punktā. Magnētiskā deklinācija tiek norādīta uz daudzām kartēm.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Azimuts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)