Atika

Atika
Αττική

Valsts	Grieķija
Teritorija	3808 km²
Iedzīvotāji (2005)	3 841 408
Iedzīvotāju blīvums	1 009 cilv./km²
Prefektūras	Atēnas, Pireji, Austrumatika, Rietumatika
Mājaslapa	http://www.attiki.gov.gr Arhivēts 2016. gada 8. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

Atika (grieķu: Αττική, Attikí) ir pussala un viens no lielākajiem dienvidaustrumu Vidusgrieķijas apgabaliem, kur atrodas Grieķijas galvaspilsēta Atēnas. Atika sadalīta Atēnu, Pireju, Austrumatikas un Rietumatikas prefektūrās.

Ģeogrāfija

Atikas pussala Vidusgrieķijas dienviddaļā ar savu smailo galu dziļi iesniedzas Egejas jūrā. Ziemeļos no Centrālās Grieķijas to atdala Kitairona kalnu grēda (angļu — Kithairon). Rietumos Atika robežojas ar Korintas prefektūru.

Lielāko Atikas daļu veido kaļķakmens un marmora augstienes, kuras šobrīd neklāj praktiski nekāda augu pasaule. Tikai Kitairona un Parnasa augstākās vietas, kā arī Pentelikona ziemeļrietumu nogāzes klāj priežu un egļu meži.

Lauksaimniecība un derīgie izrakteņi

Atikas augsni pamatā veido viegls, diezgan plāns akmeņaina kaļķakmens slānis, kurš praktiski neder kviešu kultivēšanai. Šeit labāk aug mieži un vīnogas, bet īpaši labi olīvkoki un vīģeskoki, tāpēc šie kā pagātnē, tā arī mūsdienās ir galvenie valsts produkti gan iekšējai lietošanai, gan eksportam. Attīstīta lopkopība, iegūst vilnu. Kalnos iegūst marmoru, dienvidrietumos — mālu. Atikas dabiskā apūdeņošanas sistēma ir ļoti nabadzīga. Nozīmīgākie ūdens avoti tek pa Atēnu līdzenumu.

Vēsture

Atiku (grieķu val. akte — piekrastes zeme) apdzīvoja jonieši. Viņi sauca sevi par autohtoniem, t. i. par šīs zemes pamatiedzīvotājiem. 2.gadu tūkstotī pr. Kr. Atikā saka veidoties atsevišķas pilsētvalstis jeb polisas. Ap 10.gs. pr. Kr. leģendārā valdnieka Tēseja vadībā sākās Atikas apvienošanās zem Atēnu varas, tika atvairīti Peloponēsas doriešu iebrukumi, organizēta joniešu pārcelšanās, bet šis process bija ilgs un turpinājās gadsimtus. 4.gs. pr. Kr. Atēnas kļuva par Atikas ekonomisko un politisko centru. Svarīgi Atikas centri bija Pireji, Ramnunta, Tarikosa u.c.

Atikā, kā arī Beotijā, atšķirībā no citiem kaimiņu apgabaliem, nebija vergu. Atika tika iedalīta trīs apgabalos: līdzenums (pediake) — teritorija apkārt Atēnām un Elevsīnu; piekraste (paralia) — jūrā iesniedzošās pussala; un augstiene (diacria) — ziemeļu rajoni. Visi iedzīvotāji tika iedalīti četrās filās. Katra joniešu fila vēl tika iedalīta trīs brālībās (phratriai); tā kā katras fratrijas locekļu zemes īpašumi bija strikti noteikti un neatsavināmi, katra fratrija ģeogrāfiskā nozīmē saucās par trešdaļu (trittys). Tādā veidā Atikā bija divpadsmit fratrijas un divpadsmit tritijas. Tās bija valsts iekārtas pamats līdz pat Kleistena reformām 508.g. pr. Kr. Katrā fratrijā bija divas sabiedrības indivīdu grupas: dzimtas locekļi (gene) un ģilžu locekļi (orgeones). Galvenā atšķirība starp šīm divām grupām bija tā, ka dzimtu locekļi strādāja uz zemes (un bija tās īpašnieki), bet ģilžu locekļi nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Uz Atiku atbraukušie svešzemnieki bieži saņēma pilsonību. Sākumā viņus pieņēma dzimtās. Vēlāk, acīmredzot, joniešu migrācijas procesu laikā, svešzemnieki centās apvienoties ģildēs.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)