|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
autonomisms, marksisms
|
| Nozīmīgas idejas
|
globalizācija, multitude, Impērija, nemateriālais darbs, ateikšanās strādāt
|
| Galvenās intereses
|
politikas filozofija, šķiru konflikts, globalizācija, commons, biopolitika
|
| Alma mater
|
Padujas Universitāte
|
| Ietekmējies no
|
Spinoza, Fuko, Delēzs, Gvatari, Deridā, Markss, Šmits, Hobss, Makjavelli, Altisers
|
| Ietekmējis
|
Harts, Čavess
|
| Nozīmīgi darbi
|
Empire ("Impērija", 2000)
|
| Valoda
|
itāļu valoda, franču valoda, angļu valoda
|
|
Antonio Negri (itāļu: Antonio Negri; dzimis 1933. gada 1. augustā, miris 2023. gada 16. decembrī) bija itāļu postmarksisma sociologs un politikas filozofs, Itālijas autonomisma kustības teorētiķis. Viens no pazīstamākajiem Negri darbiem ir kopā ar Maiklu Hartu sarakstītais, 2000. gadā publicētais darbs "Impērija" (Empire), kurā izstrādāta ideja par imperiālisma, kas attīstījās no nacionālām valstīm, pārvēršanos par globālu Impēriju.
Dzimis Padujā, mācījies Padujas Universitātē. Septiņdesmitajos gados aktīvi piedalījās Itālijas kreiso radikāļu kustībā. 1968. gadā nodibināja organizāciju "Strādnieku vara" (Potere Operaio). Tika notiesāts par piedalīšanos kreiso teroristu, tādu kā Sarkanās brigādes, aktivitātēs. Bēga uz Franciju, kura, pamatojoties uz t.s. Miterāna doktrīnu, atteicās izdot Antonio Negri Itālijai. Kopā ar Deridā, Fuko un Delēzu pasniedza Parīzes 8. universitātē un Starptautiskajā filozofijas koledžā (Collège international de philosophie).
Pēc tam, kad Negri piešķirtais ieslodzījums tika samazināts no 30 un 13 gadiem, atgriezās Itālijā. No 1997. līdz 2003. gadam pavadīja cietumā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antonio Negri.
