Aboras apmetne
Aboras apmetnes | |
---|---|
Atrašanās vieta | Indrānu pagasts, Madonas novads, Latvija |
Koordinātas | 56°55′19″N 26°51′53″E / 56.92194°N 26.86472°EKoordinātas: 56°55′19″N 26°51′53″E / 56.92194°N 26.86472°E |
Veids | Apmetne |
Vēsture | |
Kultūras | Auklas keramikas kultūra |
Oficiālais nosaukums: Aboras apmetne I | |
Aizsardzības numurs | 1709 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Oficiālais nosaukums: Aboras apmetne II | |
Aizsardzības numurs | 1717 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Aboras apmetnes I un II bija Auklas keramikas kultūrai piederīgu vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. gadu tūkstotis p. m. ē.—2. gadu tūkstoša 1. ceturksnis p. m. ē.) iedzīvotāju apdzīvotas vietas Lubānas līdzenumā. Apmetnes atrodas Madonas novadā, Indrānu pagastā, pie Aboras upes ietekas Abainē. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. 2024. gadā Aboras I apmetne atzīta par Gada arheoloģisko pieminekli Latvijā.[1]
Arheoloģiskie izrakumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arheoloģiskā izpēte veikta 1964.—1965. un 1970.—1971. gadā Ilzes Lozes vadībā. Atklāts 61 apbedījums un apbūves paliekas. Atrasts ap 1220 dzintara rotaslietu, raga un kaula skulptūriņas, skalu murdi, medību un darbarīki, sadzīves priekšmeti. Tas liecina par attīstītu amatniecību, lauksaimniecību, zvejniecību un medniecību.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «2024. gada arheoloģijas piemineklis – Aboras I apmetne». www.arheologubiedriba.lv (latviešu). 2024-01-17. Skatīts: 2024-01-18.
- ↑ Ilze Biruta Loze; Guntis Eberhards. "Vēlā Neolīta Aboras I apmetnes apdzīvotība: Jauni radioaktīvā oglekļa datējumi Lubāna mitrājā" (latviski). Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis (Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija) 66. sējums (5./6. numurs). Atjaunināts: 2015. gada 2. martā.