A priori un a posteriori
Jēdzieni a priori un a posteriori tiek lietoti filozofijā, lai nošķirtu divus zināšanu veidus, taču tos izmanto arī dažādu veidu argumentu nošķiršanai. Abos gadījumos tas ir epistemoloģisks nošķīrums.
Laika gaitā šo jēdzienu definīcijas ir mainījušās. Tomēr vienkāršojot var teikt, ka a priori zināšanas ir neatkarīgas no pieredzes (piemēram, "Visi vecpuiši ir neprecējušies"), savukārt a posteriori zināšanas ir atkarīgas no pieredzes (piemēram, "Daži vecpuiši ir bārdaini"). Precīzāk izsakoties, jautājums ir par to, kāda ir izteikuma jeb apgalvojuma izcelsme un kas to pamato — vai uzskata pamatojums ir balstīts pieredzē.
 | Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)