Širina Ebādi
| ||||||||||||||||
Širina Ebādi (persiešu: شيرين عبادى, Širin Ebādi; dzimusi 1947. gada 21. jūnijā)[1] ir Irānas juriste, cilvēktiesību aktīviste un bijusī tiesnese. Irānā dibinājusi Cilvēktiesību aizstāvju centru. 2003. gadā saņēmusi Nobela miera prēmiju. 2004. gadā iekļauta Forbes 100 varenāko pasaules sieviešu sarakstā.[2] Tāpat ir iekļauta 100 visu laiku ietekmīgāko sieviešu sarakstā.[3]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1969. gadā absolvējusi Teherānas Universitāti. Tajā pašā gadā kļuva par vienu no pirmajām tiesnesēm Irānā. No 1975. līdz 1979. gadam bijusi Teherānas pilsētas tiesas vadītāja.
1979. gadā kopā ar citām tiesnesēm viņa bija spiesta atkāpties no šī amata, jo valstī tika nodibināma islāma republika, un jaunie valsts vadītāji uzskatīja, ka islāms aizliedz sievietēm ieņemt šo amatu. Kļuva par klerku. Kad Ebādi un citas bijušās tiesneses pretestēja par šo darbību, viņām tika piešķirts augstāks amats Tieslietu departamentā, bet tomēr aizliegums strādāt par tiesnesi tika saglabāts. Vēlāk Ebādi iesniedza atlūgumu. Vēlējās uzsākt juristes praksti, tomēr sākotnēji viņai tika atteikta licence.
1992. gadā uzsāka juristes praksi pēc beidzot iegūtās licences. Sāka pasniegt arī Teherānas Universitātē un kļuva par cilvēktiesību aizstāvi. Tiesā aizstāvējusi sievietes un disidentus, kā arī personas, kas bija nonākušas pretrunās ar Irānas valdību. 2000. gadā viņai uz trim nedēļām tika piespriests cietumsods par pierādījumu, kas apsūdz valdības amatpersonas 1999. gadā paveiktajā Teherānas Universitātes studentu slepkavībā, izplatīšanā. Atzīta par vainīgu "sabiedrības viedokļa traucēšanā", viņai tika liegta juristes prakse uz pieciem gadiem, piespriests naudassods. Ir arī sarakstījusi vairākas grāmatas.
2003. gadā Ebādi saņēma Nobela miera prēmiju par cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām. Viņa kļuva gan par pirmo musulmanieti, gan par pirmo Irānas sievieti, kas saņem šo apbalvojumu. Kopš 2009. gada dzīvo trimdā Londonā, Apvienotajā Karalistē.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Daniel P. O'Neil. Fatima's sword: Everyday female resistance in post-revolutionary Iran. ProQuest, 2007. 55–61. lpp. ISBN 978-0-549-40947-2. Skatīts: 2012. gada 15. janvāris.[novecojusi saite]
- ↑ «Forbes.com: Forbes 100 Most Powerful Women in the World 2004». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 30. jūlijā.
- ↑ Britannica Educational Publishing. The 100 Most Influential Women of All Time. The Rosen Publishing Group, 2009. gada 1. oktobris. 330–331. lpp. ISBN 978-1-61530-058-7. Skatīts: 2012. gada 15. janvāris.
- ↑ "Shirin Ebadi: The Activist in Exile" Newsweek 30 March 2010
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Širina Ebādi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Džimijs Kārters |
Nobela miera prēmija 2003 |
Pēctecis: Vangari Maatai |
|