Zlēkas
Zlēkas | |
---|---|
vidējciems | |
Koordinātas: 57°07′24″N 21°49′20″E / 57.12333°N 21.82222°EKoordinātas: 57°07′24″N 21°49′20″E / 57.12333°N 21.82222°E | |
Valsts | Latvija |
Novads | Ventspils novads |
Pagasts | Zlēku pagasts |
Platība | |
• Kopējā | 1,5 km2 |
Augstums | 20 m |
Iedzīvotāji (2015) | |
• kopā | 284 |
Zlēkas ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Zlēku pagasta centrs. Atrodas pie autoceļu P123 (Zlēkas — Ugāle), V1309 (Piltene—Zlēkas) un V1326 (Ugāle—Cirkale—Zlēkas) krustojuma. Zlēkās atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, luterāņu baznīca, bibliotēka, bērnudārzs "Rūķītis", pasta nodaļa, aptieka un ģimenes ārsts.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotā vieta veidojusies pie Zlēku muižas (Gut Schleck). Zlēku pamatskola, kas dibināta 1796. gadā kā pirmā skola Kurzemē, darbojusies nepārtraukti 220 gadus, līdz slēgšanai 2016. gadā.[2][3]
Zlēku traģēdija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1944. gadā, Otrā pasaules kara noslēguma posmā, daudzi Zlēku pagasta iedzīvotāji sniedza palīdzību padomju partizāniem un izlūkiem, atbalstīja vācu armijas dezertierus. Ostlandes vadītāju ģenerāli Fridrihu Jekelnu bija saniknojusi kureliešu leitnanta Roberta Rubeņa bataljona militārā pretošanās vācu 16. armijas daļām, un viņš it kā esot uz kartes uzvilcis riņķi, kur bija jāveic sodīšana. No 1944. gada 7. līdz 10. decembrim soda ekspedīcija zvēriski atriebās vietējiem iedzīvotājiem: nodedzināja astoņas mājas un nošāva visus iedzīvotājus, tajā skaitā bēgļus, pavisam ap 160 cilvēku.
Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis fiziķis Oļģerts Lielausis bija traģēdijas aculiecinieks (1944. gadā viņam bija 14 gadi) un vadīja LZA iniciatīvas grupu, kuras uzdevums bija saglabāt vēsturei informāciju par latviešu pretestības kustību Otrā pasaules kara laikā un tās upuriem. "Bet šī lieta pačibēja un līdz šim nekādi neizdodas to nopietni iekustināt," teicis akadēmiķis. "Zlēkās ir pastrādāts lielākais kara noziegums Latvijas teritorijā, kas līdz šim ir aizmirsts. Zlēku traģēdijas lietu padomju laikā pētīja akadēmiķis Vilis Samsons, kurš pats bija cīnījies padomju partizānos. Domāju, ka Zlēku traģēdijā cietušajiem ir jāparāda pienācīgs gods un šī goda atdošanas vieta simboliski būtu Karātavkalns Zlēkās. 160 cilvēku tika iznīcināti par kureliešu cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu," uzskata Oļģerts Lielausis.[4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Pētījumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iecere par pētījumiem par Zlēku vēsturi no laikiem pirms Kristus līdz mūsdienām radusies Zlēku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Jānim Kalniņam un mecenātiem Zintai un Ģirtam Štekerhofiem, kuri gribējuši, lai arī nākamās paaudzes apjauš kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi. Mākslas zinātnieks, LZA prezidents Ojārs Spārītis uzrakstījis ceļvedi "Zlēku baznīcai 370", bet rakstniece Laimdota Sēle četrus gadus reizi nedēļā ieradās pagastā, tikās ar iedzīvotājiem, lai vāktu mutiskās un rakstiskās liecības un fotogrāfijas par vēsturi un uzrakstītu savu pamatīgo pētījumu. Ceturtdienas rakstniece parasti pavadīja arhīvā vai muzejā.
Grāmata tika laista tautā pasākumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku.[6]
"Šis darbs mani bija paņēmis savā varā tā, ka vairs nevarēju atteikties, un, ja sākumā bijīgi domāju, kā lai izvaicā cilvēku par viņa dzimtas notikumiem, vēlāk sapratu – to var un vajag. Arī mazie notikumi veido raibo dzīves pavedienu, un cilvēki šajā pētījumā bija vissvarīgākie – kā viņu gaišie, tā skumjie brīži. Es centos tuvoties patiesībai.” Laimdota Sēle[6]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ojārs Spārītis. Zlēku baznīcai 370. Rīga, 2015. -- 31 lpp. ISBN 998-487-9888.
Laimdota Sēle. "Zlēkas. Laiki un likteņi". Rīga, 2015. -- 709 lpp.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LĢIA Vietvārdu datubāze
- ↑ Šogad plānots slēgt vairākas skolas, bet reorganizēt vismaz 12
- ↑ Izglītība Zlēkās. - Ventspils novads
- ↑ Eduards Juhņevičs. «Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra». delfi.lv (latviešu), 2014-12-11. Skatīts: 2019-11-18.
- ↑ OSP
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Marlena Zvaigzne. «Zlēkas. Laiki un likteņi | Kurzemnieks.lv». www.kurzemnieks.lv (latviešu), 2015-09-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-12-06. Skatīts: 2019-11-18.
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |