Apskatīt Livonijas ordenis izejas kodu

Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ:

Your IP address is in a range that has been blocked on all Wikimedia Foundation wikis.

The block was made by ‪Superpes15‬. The reason given is No open proxies .

Start of block: 2024. gada 10. februāris, plkst. 13.40
Expiry of block: 2026. gada 10. februāris, plkst. 13.40

Your current IP address is 142.171.178.55. The blocked range is 142.171.0.0/16.

Lūdzu, iekļauj šo informāciju visos turpmākajos pieprasījumos. If you believe you were blocked by mistake, you can find additional information and instructions in the No open proxies global policy.

Otherwise, to discuss the block please post a request for review on Meta-Wiki. You could also send an email to the stewards VRT queue at stewards@wikimedia.org including all above details.

Tu vari apskatīt un nokopēt šīs lapas vikitekstu.

{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = ''Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam''
|nosaukums_latv_val     = Livonijas ordenis
|sugasvārds             = militārs mūku ordenis
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = Baltija
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = viduslaiki
|statuss                = {{val|de|Meistertum Livland}} 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = teokrātija
|
|gads_sākums            =  1237
|gads_beigas            = 1561
|
|event_start            =  Dibināts pēc [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] sagrāves kā autonoms [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] atzars 
|date_start             =
|event_end              = Sekularizēts, pēdējam mestram kļūstot par [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pirmo hercogu  
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = Baltic coat of arms.svg|50px
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = Livonijas ordeņa ģerbonis 1525.jpg|50px
|symbol                 = 
|symbol_type            = Livonijas ordeņa ģerbonis ar Dievmāti (1525)
|
|image_map              = Teutonic Order 1260.png
|image_map_caption      = Vācu ordeņa iekarotās un daļējā kontrolē esošās teritorijas (1260)
|
|galvaspilsēta          = [[Rīga]], no 1481. gada [[Cēsis]] <br />mestra rezidences agrāk bija [[Cēsis]] un [[Vīlande]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = latīņu, vācu
|reliģija               = [[katoļticība]]
|nauda                  = 
|
|leader1                =  
|leader2                =  
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = [[Livonijas ordeņa mestri]]
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
{{Latvijas vēsture}}
'''Livonijas ordenis''' jeb '''Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā''' ({{val|la|Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam}}) bija autonoms<ref>Wolfgang Sonthofen. Der Deutsche Orden. Augsburg: Weltbild, 1995 — S. 100</ref> [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] un [[Vācu ordeņa valsts]] atzars [[Livonija|Livonijā]], kuru Ordeņa mestrs [[Hermans Balke]] izveidoja pēc [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] 1236. gadā.<ref>pastāv arī uzskats, ka Livonijas ordenis nav pareizs ordeņa atzara nosaukumus, jo tas savas pastāvēšanas laikā nekad nebija patstāvīgs bruņinieku ordenis (kā, piemēram, Zobenbrāļu ordenis), tomēr šis nosaukums ir kļuvis ierasts latviešu valodas lietojumā.</ref> Veidoja lielāko daļu no vēsturiskās [[Livonija]]s un [[Livonijas Konfederācija]]s zemēm.

1236. gadā Livonijas ordenim tika piešķirts Svētās Marijas karogs, ko tas zaudēja [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujas]] laikā 1279. gadā. 1502. gadā viens no spējīgākajiem [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestriem]] [[Valters fon Pletenbergs]] sakāva [[Maskavija]]s karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] ezera. Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas Prūsijā, un [[Prūsijas hercogiste]]s izveidošanās, Livonijas ordeņa mestrs atbrīvojās no savas nominālās atkarības attiecībā pret [[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa lielmestru]] un 1526. gadā tika iecelts par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] firstu. Livonijas ordeņa mestram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]] cenšoties sekularizēt savu varu, tiek noslēgta [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]].

Līdz 16. gadsimtam Livonijas ordeņa teritorijā pastāvēja 11 komturijas (komturejas) - [[Rīgas komturi]]ja, [[Aizkraukles komturi]]ja, [[Siguldas komturi]]ja, [[Daugavgrīvas komturi]]ja, [[Ventspils komturi]]ja, [[Kuldīgas komturi]]ja, [[Jelgavas komturi]]ja, [[Dobeles komturi]]ja, [[Cēsu komturi]]ja, [[Alūksnes komturi]]ja un [[Daugavpils komturi]]ja, kā arī piecas fogtijas (fogtejas) - [[Bauskas fogti]]ja, [[Grobiņas fogti]]ja, [[Kandavas fogti]]ja, [[Rēzeknes fogti]]ja un [[Sēlpils fogti]]ja. Komturi bija pārvaldnieki svarīgākajās ordeņa pilīs un tām pakļautajās komturijās. Fogti bija pārējo ordeņa piļu un pilsnovadu pārvaldnieki.

== Ordeņa struktūra ==
Livonijas ordeņa priekšnieki bija [[Livonijas ordeņa mestri|mestri]] ({{val|la|magister}}), kurus līdz 1413. gadam iecēla un atcēla [[Vācu ordeņa lielmestri]], pēc tam ordeņa kapituls. Ordeņa kapituls jeb ordeņa brāļu kopsapulce parasti sanāca [[Cēsu viduslaiku pils|ordeņa mestra pilī Cēsīs]]. No 15. gadsimta ordeņa mestram bija divas padomes - iekšējā padome ([[Livonijas landmaršali|Livonijas landmaršals]], [[Vīlande]]s un [[Kuldīgas komturi]]) un ārējā padome ([[Tallina]]s un [[Alūksnes komturi]], [[Jervas zeme]]s fogts).

Ordeņa brāļi dalījās bruņiniekos, priesteros un pusbrāļos jeb saimes ļaudīs. Slimnieku un kustoņu kopšanai ordenī pieņēma arī pusmāsas. Bruņiniekus varēja atšķirt pēc balta mēteļa ar melnu krusta zīmi, īsi apgrieztiem matiem un apcirptas bārdas. Ordeņa brāļiem vajadzēja noslēgti dzīvot ordeņa pilīs, kuras vadīja komturi. Visas svarīgākas ordeņa lietas izšķīra pils konventi un ordeņa kapituli. Pils konventā vajadzēja piedalīties vismaz 12 brāļiem, tomēr lielā karos kritušo skaita un atšķirtības dēļ pieļāva arī mazāku daudzumu. Ordeņa ierēdņus un pārvaldniekus sauca par melngalvjiem.
Tiek lēsts, ka Livonijas ordeņa teritorijas pilīs 13. gadsimtā vienlaikus uzturējās līdz 450 ordeņa brāļu, no viņiem kaujās krita aptuveni 350 brāļu (15-20% no kopskaita). 15. gadsimta vidū brāļu skaits samazinājās līdz 250, bet 16. gadsimta vidū līdz 150 brāļiem.

Ordeņa teritorija bija iedalīta 23-29 pilsnovados ar apmēram 60 mūra pilīm. 15. gadsimtā ordeņa regulāro karaspēku veidoja apmēram 300 ordeņa brāļu, 1200 karakalpu ("sarkangalvju"), 2500 vasaļu ar saviem puišiem, daži simti strēlnieku un artilērija. Kara gadījumos mobilizēja papildus ap 20 000 latviešu un igauņu zemnieku (zemes ļaužu) un brīvnieku ("leimaņu"), kas veidoja vieglo kavalēriju.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 2. sējuma 3111-3114 slejas</ref>

Pēc [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pāriešanas katoļu ticībā 14. un 15. gadsimtā savstarpējie karagājieni mazinājās un Livonijas ordenis 16. gadsimtā izlēņoja [[muiža]]s saviem vasaļiem, kas apmetās uz laukiem un kļuva par muižniekiem. Pēc Polijas un Lietuvas valdnieka [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] privilēģiju iegūšanas 1561. gadā bruņiniekiem vairs nevajadzēja pašiem piedalīties karagājienos sava novada karadraudzes priekšgalā. Līdz ar to viņi pārvērtās par vienkāršu muižnieku kārtu (''Ritter- und Landschaft''). Ievedot bruņniecības solu (matrikulu) 18. gadsimtā [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Sāmsala]]s, [[Piltenes apgabals|Piltenes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]] un [[Kurzemes bruņniecība]]s kļuva par noslēgtām zemes īpašnieku korporācijām.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 2. sējuma 3095-3097 slejas</ref>

==Izveidošanas un iekarojumu laiks (1237.-1410.)==
[[Attēls:Livonijas ordeņa karogs.jpg|thumb|280px|Livonijas ordeņa karogs ar Sv. Marijas attēlu vienā pusē un ordeņa brāļa attēlu otrā pusē]]
[[Attēls:Ordensland1410.png|thumb|right|Vācu un Livonijas ordeņu ilgāku un īsāku laiku kontrolētās zemes, 1410. gads]]
{{see also|Lotigolas un Zemgales pakļaušana|Lietuvas krusta kari|Livonijas pilsoņu karš}}
1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]] [[lietuvieši]] un [[žemaiši]] kopā ar [[zemgaļi]]em sagrāva [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. 1237. gadā Vācu ordeņa mestrs Hermanis Balks ieradās Rīgā un izveidoja šeit Vācu ordeņa Livonijas atzaru - Livonijas ordeni.

Lai izbeigtu Dānijas īstenoto krustnešu kuģu blokādi Lībekas ostā, kā arī piepildītu Romas pāvesta Gregorija IX vajadzību pēc sadarbības ar Dāniju, 1238. gadā Dānijas karalis Valdemārs II un mestrs Hermanis Balke noslēdz [[Stensbijas līgums|Stensbijas līgumu]], ar kuru Dānija atguva Zobenbrāļu ordeņa un tā vasaļu 1225. un 1227. gadā iekarotās Rēveles, Harijas un Virijas zemes [[Dāņu Igaunija|dāņu Igaunijā]].

1240. gadā Ordenis kopā ar Tērbatas bīskapu [[Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)|Hermani fon Bukshēvdenu]] karo pret [[Novgorodas Republika|Novgorodas Republiku]], ieņemot [[Izborska|Izborsku]], [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Koporje|Koporji]] [[Ingrija|Ingrijā]], līdz 1242. gada pavasarī cieš sakāvi [[Ledus kauja|Ledus kaujā]] uz Peipusa ezera 1242. gada pavasarī un rezultātā zaudēja daļu no [[Lotigola]]s.

Ordeņa spēki turpmāk daudz koncentrējas uz [[Zemgale (valsts)|Zemgales]], [[Kursa (valsts)|Kursas]] un [[Žemaiši|žemaišu]] teritoriju iekarošanu. Zemgales kontrole nodrošinātu Rīgas aizsardzību pret leišu uzbrukumiem, bet Kursas iekarošana ļautu izveidot stabilu zemes savienojumu ar Vācu ordeņa teritoriju Prūsijā. 1242. gadā mestrs [[Dītrihs fon Grīningens]] mobilizēja Dānijas karaļa Igaunijas vasaļus, Tērbatas bīskapijas, [[Sāmsalas bīskapija]]s un [[Livonijas bīskapija]]s karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar šo karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar Ordeni, kas saņēma tiesības uzcelt [[Kuldīgas pils|Kuldīgas pili]]. Tajā kopā ar Ordeņa garnizonu uzturējās arī daļa kuršu labiešu, un kuršu ķīlnieki, kas bija sagūstīti miera nodrošināšanai.

1245. gada jūnijā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] valdnieks [[Frīdrihs II Hohenštaufens]] piešķīra Livonijas ordenim visas zemes, ko tas iekaros Kursā, Lietuvā un Zemgalē, ar visām tiesībām uz kalniem, līdzenumiem, mežiem, upēm un jūru, valdīt bez kādām gaitām un nodevām. Tāpat Ordenim atļāva visās šajās zemēs ņemt tilta naudas un muitas, noteikt tirgus vietas un dienas, kalt naudu, uzlikt nodokļus, ierīkot ceļus un rūdas raktuves. Tāpat tika atļauts iecelt soģus un pārvaldniekus, kas spriestu civilo un kriminālo tiesu pār jaunkristītiem un citiem Ordeņa pavalstniekiem — t.i. tika dota tāda paša tiesas vara kā citiem impērijas firstiem, kā arī tiesības ievest savā zemē labas parašas, noteikumus un likumus, piedraudot šīs privilēģijas pārkāpējiem ar 500 zelta mārciņu lielu naudas sodu.{{fact}}

1259. gadā mestrs [[Burhards fon Hornhūzens]] nesekmīgi mēģināja iekarot Zemgali. 1260. gadā Ordenis zaudēja žemaišiem un kuršiem [[Durbes kauja|Durbes kaujā]], tāpēc bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursa]]s dienvidu zemēm, izņemot [[Klaipēda]]s pili, kas Livonija ordeņa pārvaldībā palika līdz 1328. gadam.
 
1270. gadā uz aizsalušā jūras šauruma ledus Ordenis cieta sakāvi [[Karuzes kauja|Karūzes kaujā]] pret žemaišu karavadoni Tranaiti un zemgaļiem. Tomēr tajā pašā gadā mestrs [[Valters fon Nortekens]]  ieņēma zemgaļu [[Tērvetes pils|Tērvetes pili]]. 1275. gadā Traideņa karaspēks nesekmīgi centās [[Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)|ieņemt Daugavpils cietoksni]]. 1279. gadā Ordenis cieta sakāvi [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret Traideņa vadīto karaspēku.

1280. gadā [[zemgaļi|zemgaļu]] vadonis [[Namejs]] atbrīvoja Tērveti un uzbruka Rīgai, ko aizstāvēt palīdzēja kristīto latgaļu karaspēks no Cēsīm. Kad 1281. gadā mestrs [[Konrāds fon Feihtvangens]] ar 14 000 karavīriem aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita maksāt nodevas un aplenkums tika pārtraukts. No 1286. - 1290. gadam krustneši pilnīgi izpostīja Zemgales ziemeļu daļu un tās iedzīvotāji pārcēlās uz nepakļautajām dienvidu Zemgales un žemaišu zemēm tagadējās Lietuvas teritorijā. Nepārtrauktās cīņas par Žemaitiju pierimst 1398. gadā, kad [[Saliņas miera līgums|Saliņas miera līguma]] rezultātā to iegūst Vācu ordenis, kas šeit izveido [[Žemaitijas fogteja|Žemaitijas fogteju]], tādējādi nodrošinot plašu zemes koridoru ar Livoniju.

Mestrs [[Gerhards fon Jorke]] iekaroja un izlaupīja Pleskavu. 1323. gadā mestra vietas izpildītājs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. Atriebjoties, Novgorodas karaspēks 1324. gadā iebruka Lotigolā. Austrumu robežu nostiprināšanai mestrs [[Burhards fon Dreilēbens]] lika uzcelt [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes]] un [[Vastselīna]]s pilis. Šī mestra laikā igauņu zemēs sākās [[Jurģa nakts sacelšanās]], pēc kuras apspiešanas 1346. gadā Dānijas karalis [[Valdemārs IV]] Ordenim pārdeva Harijas un Virijas provinces par 19 000 sudraba markām. Mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] lika uzcelt [[Ludzas pils|Ludzas pili]]. Kari Pleskavā turpinājās arī mestra [[Konrāds fon Fītinghofs|Konrāda fon Fītinghofa]] laikā. Šī mestra laikā ordenis noslēdza miera līgumu ar Lietuvas valdnieku [[Vītauts Dižais|Vītautu Dižo]], tādēl Livonijas ordeņa spēki 1410. gadā nepiedalījās Vācu ordenim neveiksmīgajā [[Grunvaldes kauja|Tannenbergas kaujā]].

Paralēli krusta kariem ar vietējo tautu vadoņiem un kaimiņvalstīm, Ordenis iesaistījās ilgstošajā [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] pret Livonijas bīskapu valstīm un Rīgas pilsētu.

==Novājināšanās, kari ar Maskaviju (1410.-1525.)==
[[Attēls:Battle of Tannenberg.jpg|thumb|right|Tannenbergas kauja, 1410]]
{{see also|Livonijas—Maskavijas kari}}
1410. gadā Vācu ordenis cieta sakāvi Tannenbergas kaujā pret Polijas, Lietuvas un to sabiedroto karaspēkiem un tam nācās atteikties no [[Žemaitija]]s. Vācu ordenis Prūsijā nonāca aizvien lielākā [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karalistes]] ietekmē. Ar 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noteikumiem, arī Livonijas ordenis atteicās no Kursas, Zemgales un Sēlijas dienvidu daļām, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā. 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordeņa karaspēks cieta smagu sakāvi [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]] Lietuvā; krita mestrs [[Franke Kerskorfs]]. Šī sakāve mudināja militāri novājināto Ordeni 1435. gada 4. decembrī [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgā]] parakstīt "draudzīgu vienošanos" (''eiine fruntliche eyntracht'') ar Livonijas bīskapijām un lielajām pilsētām, veidojot [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederāciju]]. Tas gan nenovērsa bruņotus konfliktus Ordeņa un bīskapiju starpā.

Mestrs [[Heinrihs Finke fon Oferbergs]] karoja ar Novgorodas un Pleskavas Republikām, līdz 1449. gadā noslēdza pamieru uz 25 gadiem. Mestrs [[Johans fon Mengede]] konfliktēja ar Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestru]]. 1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavu, bet [[Maskavija]]s karaspēks iebruka Livonijā. 1493. gada 13. martā mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, krieviem atsakoties no okupētājām Latgales zemēm. Vienlaikus Ivans III lika uzbūvēt [[Ivangoroda]]s cietoksni, kas apdraudēja pāri upei esošo [[Narva|Narvu]].

1500.-1503. gadu [[Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš|Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara]] laikā, 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā noslēdza aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgumu uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. 1501. un 1502. gadā mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] atkārtoti uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku [[Sericas kauja|Sericas]] un [[kauja pie Smoļinas|Smoļinas kaujās]] netālu no Latgales ziemeļu robežas. Kara beigās Lietuva zaudēja plašas teritorijas un noslēdza pamieru, kuru turpmāk pagarināja vairākas reizes. 1509. gadā Maskavija iekaroja Pleskavu un nu jau tieši robežojās ar Livoniju.

==Pastāvēšanas beigas un Livonijas sadalīšana==
{{See also|Livonijas karš|Livonijas un Lietuvas reālūnija}}
[[Attēls:Livlandritter16jh.jpg|thumb|right|Livonijas bruņinieks, 16. gadsimts]]
Pastāvēšanas pēdējos gados Ordenī bija tikai kādi 150-175 ordeņa brāļi, kas komandēja no vietējiem iedzīvotājiem veidotu koloniālo karaspēku. 
Reformācijas plašā izplatība un Vācu ordeņa sekularizācija Prūsijā 1525. gadā lielā mērā padarīja katoliskā Livonijas ordeņa pastāvēšanu par bezjēdzīgu. Senais konflikts starp Rīgas arhibīskapu un Ordeni traucēja atklātai pāriešanai protestantismā, Livonijas Konfederācijas sekularizācijai un vienotas valsts izveidei. Livonijas Konfederācijas iekšējās pretrunas iezīmēja [[Koadjutoru karš]].

1557. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] Livonijas Konfederācijas vārdā noslēdza [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] ar Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]] par mieru un savstarpēju palīdzību pret Maskaviju. Jau 1560. gadā, [[Livonijas karš|Livonijas kara]] gaitā cara [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks sakāva Ordeņa spēkus [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]. Sakautais Ordenis noslēdza [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar Sigismundu II Augustu, ar kuru Livonija pakļāvās personīgi karalim. 1566. gada [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]] formalizē un nostiprina Livonijas iekļaušanos Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā. 
Uz ziemeļiem no Daugavas tika izveidota [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] tiešā Lietuvas pārvaldībā, bet tās dienviddaļā tika izveidota autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], par kuras pirmo valdnieku kļuva pēdējais Ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]].

Bijušajās Livonijas ordeņa un Livonijas Konfederācijas teritorijās izveidojās vairākas provinces, kas atradās Lietuvas, Polijas, Dānijas un Zviedrijas kontrolē:
*[[Zviedru Igaunija]].
*[[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes apgabals]] Dānijas kontrolē. 
*[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]].
*[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]].
*[[Rīgas brīvpilsēta]].
*[[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]], ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i līdz 1609. gadam.

==Kartes==
<gallery>
Teutonic Order 1260.png|Ordeņa iekarotās teritorijas, 1260.
Teutonic Order 1410.png|Ordeņa izplešanās līdz 1410. gadam
Teutonic Order 1466.png|Ar zaudētajām zemēm, 1466.
Livland1560-85.gif|Livonijas sadalījums, 1560.
</gallery>
==Svarīgākās Livonijas ordeņa kaujas ==
* [[Ledus kauja]] (1242) pret Novgorodas kņazu Aleksandru
* [[Embūtes kauja (1244)]] pret lietuviešu dižkungu Mindaugu
* [[Durbes kauja]] (1260) pret žemaišiem un kuršiem
* [[Kauja pie Daugavgrīvas (1263)|Daugavgrīvas kauja]] (1263) pret žemaišu karavadoni Tranaiti
* [[Karuzes kauja]] (1270) pret žemaišu karavadoni Tranaiti un zemgaļiem
* [[Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)|Daugavpils aplenkums]] (ap 1275) pret lietuviešu dižkungu Traideni
* [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kauja]] (1279) pret lietuviešu dižkungu Traideni
* [[Tērvetes pils atbrīvošana (1279)|Tērvetes kauja]] (1279) pret zemgaļu ķēniņu [[Nameisis|Nameisi]]
* [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils|Kauja pie Heiligenbergas]] pret žemaišiem un zemgaļiem
* [[Garozas kauja]] (1287) pret zemgaļiem
* [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē|Sidrabenes kauja]] (1290) pret zemgaļiem
* [[Kauja pie Turaidas (1298)]] [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] pret Rīgas arhibīskapu un Rīgas pilsētu
* [[Pleskavas aplenkums (1323)]] pret Novgorodas Republiku 
* [[Jurģa nakts sacelšanās]] (1343—1345) pret igauņiem 
* [[Pabaiskas kauja]] pie Ukmerģes (1435) pret Polijas karaļa sabiedrotajiem Lietuvas pilsoņu karā
* [[Pleskavas aplenkums (1480)]] pret Pleskavas Republiku
* [[Kauja pie Smoļinas]] (1502) pret apvienoto Maskavijas, Novgorodas, Pleskavas un tatāru karaspēku
* [[Ērģemes kauja]] (1560) pret Krievijas cara Jāņa Bargā karaspēku kņaza Andreja Kurbska vadībā

== Livonijas ordeņa pilis Latvijas teritorijā ==
[[Attēls:Livonia_in_1534_(English).png|thumb|280px|'''Livonijas ordeņa teritorijas (baltā krāsā) iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (agrākās [[Rīgas komturi|Rīgas komtureja]] un [[Cēsu komturi|Cēsu komtureja]]), 2. Landmaršala teritorija, pirms tam [[Siguldas komturi|Siguldas komtureja]], [[Aizkraukles komtureja]], [[Jelgavas komturi|Jelgavas komtureja]] un [[Daugavgrīvas komturi|Daugavgrīvas komtureja]], 3. [[Vīlandes pils|Vīlande]]s komtureja, 4.[[Tallina|Rēveles]] komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas komtureja]], 7. [[Alūksnes komturi|Alūksnes komtureja]], 8. [[Pērnava]]s komtureja, 9. [[Zoneburgas pils|Zoneburgas]] fogteja, 10. [[Rakvere]]s fogteja, 11. [[Narva]]s fogteja, 12. [[Vasknarva]]s fogteja, 13. [[Tolsburgas pils|Tolsburgas fogteja]], 14. [[Talkhofas pils|Talkhofas komtureja]], 15. [[Bauskas fogti|Bauskas fogteja]], 16. [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogteja]], 17. [[Daugavpils komturi|Daugavpils komtureja]], 18. [[Sēlpils fogti|Sēlpils fogteja]], 19. [[Dobeles komturi|Dobeles komtureja]], 20. [[Kandavas fogti|Kandavas fogteja]], 21. [[Grobiņas fogti|Grobiņas fogteja]], 22. [[Ventspils komturi|Ventspils komtureja]].]]
[[Attēls:Viljandi Castle.svg|thumb|280px|Livonijas ordeņa [[Vīlande]]s cietokšņa rekonstrukcija. Augšpils: 1. kapella, 2. pārvaldes ēka, 3. tornis "Garais Hermanis", 4. klozete, 5. komtura rezidence, 6. graudu glabātava, 7. priesteru mītne, stallis. Priekšpils: 8. ēdamzāle, 9. noliktava, 10. zirgu stallis, 11. kalpotāju istabas.]] 
[[Attēls:Pērnavas komtura zīmogs.jpg|thumb|280px|Pērnavas komtura zīmogs ar Livonijas ordeņa krustu uz bruņinieka vairoga. Apliecošais uzraksts: S(igillum)COMENDATORIS:PERONA.]]
=== 13. gadsimtā ===
* 1207.—1209. gads — [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pils]]
* 1209.—1214. gads — [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]]
* ap 1238. gadu — [[Gaujienas viduslaiku pils|Gaujienas pils]] (''Adsel'')
* 1239. gadā — [[Jersikas pilskalns|Jersikas pils]] (''Gerzike'')
* 1240. gadā — [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] (''Amboten'')
* 1245. gadā — [[Kuldīgas pils]] (''Jhesusburg'' — Jēzuspils, vēlāk ''Goldingen'')
* pēc 1250. gada — [[Tukuma pils]] (''Tuckemen'')
* 1253. gadā — [[Grobiņas pils]] (''Huse to Grobin'')
* 1257. gadā — [[Vārtājas pilskalns|Vārtājas pils]] (''Wartha'')  
* 1258. gadā — [[Incēnu pilskalns|Dobene]] (''Hus Doben'')-  
* 1263. gadā — [[Volkenburgas pils|Mākoņkalns]] (''Wolkenborgh'' — [[Padebešu kalns]] pie Rāznas ezera)
* 1263. gadā — [[Rēzeknes pils]] (''Resiten, Rositten''); mūra pils 1324. gadā
* 1265. gadā — [[Jelgavas pils]] (''Hus Mytowe'' uz Garās salas ''Holme Longum'', vēlāk ''Mitau'')
* 1271. gadā — [[Tērvete (zeme)|Tērvetes pils]] (''Terwete'', vēlāk — ''Hofzumberge'') 
* 1274. gadā — [[Dinaburgas pils]] (''Duneborch'', Vecdaugavpils, Naujene)
* 1282. gadā — [[Burtnieku pils]] (''Burtneck'')
* 1282. gadā — [[Trikātas pils]] (''Tricatum, Trikaten'')
* 1282. gadā — [[Valmieras pils]] (''Woldemer'')
* 1282. gadā — [[Sabiles viduslaiku pils|Sabiles pils]] (''Zabele'')
* 1282. gadā — [[Heiligenberga|Svētkalns]] (''Sanctum Montem'' vai ''Heiligeberc'' Tērvetē)
* pirms 1287. gada — [[Bukultu pils]] (''Novum molendinum'' — Jaunās dzirnavas, vēlāk ''Aahof'' — Ādaži)
* pirms 1290. gada — [[Ventspils pils]] (''Winda'', vēlāk ''Windau'')
* 13. gadsimtq beigās — [[Aizputes ordeņa pils]] (''Asimputte, Asenputte, Hasenpotten'', no 1341. gada mūra pils ''Hasenpoth'' )

=== 14. gadsimtā ===
* 1305. gadā — [[Daugavgrīvas pils]]
* pirms 1312. gada — [[Kandavas viduslaiku pils|Kandavas pils]]
* 1334. gadā — [[Lugaži|Lugažu]] pils
* 1335. gadā — [[Dobeles pils]]
* 1341. gadā — [[Alsungas pils]]
* 1342. gadā — [[Alūksnes pils]]
* 1340. gadu beigas — [[Rīgas pils]]
* pirms 1366. gada — [[Dignājas viduslaiku pils|Dignājas pils]]
* 1368. gadā — [[Skrundas viduslaiku pils|Skrundas pils]]
* 1373. gadā — [[Sēlpils pils|Sēlpils]]
* 1380. gadā — [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]]
* 1397. gadā — [[Durbes viduslaiku pils|Durbes pils]]
* 14. gadsimta sākumā — [[Āraišu ordeņa pils|Āraišu pils]]
* 14. gadsimta pirmajā pusē — [[Nītaures pils]]
* 14. gadsimta pirmajā pusē — [[Rūjienas pils]]
* 14. gadsimta otrajā pusē — [[Altenes pils]]
* 14. gadsimtā — [[Ropažu pils]]

=== 15. gadsimtā ===
* pirms 1411. gada — [[Jaunpils pils|Jaunpils]]
* pirms 1411. gada — [[Saldus ordeņa pils|Saldus pils]]
* pirms 1413. gada — [[Mālpils ordeņa pils|Mālpils]]
* pirms 1422. gada — [[Ērģemes pils]]
* pirms 1433. gada — [[Ludzas pils]]
* pirms 1434. gada — [[Talsu viduslaiku pils|Talsu pils]]
* pirms 1437. gada — [[Zaubes pils]]
* pirms 1440. gada — [[Skujenes pils]]

== Ordeņa valsts nauda ==
[[Attēls:Valters fon Pletenbergs 12 dukāti.jpg|thumb|200px|[[Valters fon Pletenbergs]] un Livonijas ordeņa Sv. Marijas ģerbonis uz 12 dukātu monētas (1525).<ref>Priekšpuse: ''MONE NOVA — MAGRI LIVON-I'' [Moneta Nova Magistri Livoniae]. Mugurpuse: ''S MARIA SERVA — POPVLV TW''.</ref>]]
[[Attēls:1515. gada Livonijas vērdiņš.jpg|thumb|200px|1515. gadā Tallinā kaltais Livonijas vērdiņš ar Livonijas ordeņa un mestra [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] ģerboņiem.]]
[[Attēls:1532. gada Rīgas vērdiņš.jpg|thumb|200px|1532. gadā Rīgā kaltais vērdiņš ar Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem.]]
Pēc 1515. gada Livonijas naudas kalšanas noteikumiem Rīgā un Tallinā Livonijas ordenis sāka kalt sudraba monētas — [[vērdiņš|vērdiņus]] (''ferding''), [[mārka]]s un [[dālderis|dālderus]] (''thaler'').
Starp naudas vienībām bija šādas attiecības: 1 dālderis = 4,5 mārkas = 18 vērdiņi, savukārt 1 vērdiņš = 9 šiliņi = 27 feniņi.<ref>[http://www.gyford.com/archive/2009/04/28/www.geocities.com/Athens/Olympus/5539/coins.html The coinage of Baltic countries]</ref>

Uz Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] 1526. gadā kaltajiem vērdiņiem pirmoreiz bija attēlots [[Rīgas ģerbonis|Rīgas pilsētas lielais ģerbonis]].

== Skatīt arī ==
* [[Zobenbrāļu ordenis]]
* [[Livonijas ordeņa mestri]]
* [[Livonijas krusta kari]]
* [[Rīgas arhibīskapija]]
* [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)]]
* [[Vācu ordenis]]

== Literatūra ==
* Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180.—1290. Rīga, 2002.
* Stephen R. Turnbull. Crusader castles of the Teutonic Knights: The stone castles of Latvia and Estonia, 1185—1560. Fortress, 2004; 64 pages (angliski)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.vesture.eu/index.php/Livonijas_ordenis Livonijas ordenis - vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]
* [https://web.archive.org/web/20160304071731/http://terramariana.du.lv/lv/images/image?id=116 Livonijas ordeņa karte no Latvijas vēstures atlanta]

{{kastes sākums}}
{{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}}
{{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Zobenbrāļu ordenis]]<br />[[Zemgales bīskapija]]s 1/3 daļa<br />[[Ventava]]s, [[Vanema]]s, [[Piemare]]s un [[Bandava]]s zemju daļa (2/3)| virsraksts = Livonijas ordenis | periods = [[1237]]—[[1561]] (no 1243. gada kā [[Livonijas Konfederācija]]s daļa) | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Pārdaugavas hercogiste]]}}
{{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Livonijas bīskapija]]<br />[[Zemgales bīskapija]]s 2/3 daļas| virsraksts = [[Rīgas arhibīskapija]]<br />[[Livonijas Konfederācija]]s daļa | periods = [[1255]]—[[1562]]| pēc = [[Pārdaugavas hercogiste]]<br />[[Rīga]]s brīvpilsēta (1561-1581)}}
{{Valstisko veidojumu secība| pirms = 1/3 daļa no [[Ventava]]s, [[Vanema]]s, [[Piemare]]s un [[Bandava]]s zemēm | virsraksts = [[Kurzemes bīskapija]] | periods = [[1234]]—[[1585]] | pēc = [[Piltenes apgabals]]}}
{{kastes beigas}}
{{Livonijas konfederācija}}

[[Kategorija:Livonijas ordenis|*]]
[[Kategorija:Katoļu bruņinieku ordeņi]]
[[Kategorija:Vācu ordenis]]
[[Kategorija:Livonija]]

Šajā lapā izmantotās veidnes:

Veidne:!! (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Atsauces (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Bijušās valsts infokaste (aplūkot kodu) (daļēji aizsargāta)
Veidne:Category handler (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Enciklopēdiju ārējās saites (labot)
Veidne:Fact (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Infobox (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Kastes beigas (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Kastes sākums (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Lang (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:LangWithName (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Language link (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Latvijas vēsture (labot)
Veidne:Livonijas konfederācija (labot)
Veidne:Navbox (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Nepieciešama atsauce (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Ru ikona (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:See also (labot)
Veidne:Sisterlinks-inline (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Skatīt arī (labot)
Veidne:Tabulas beigas (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Tnavbar (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Val (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Val-de (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Val-la (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Valodas ikona (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Veidne:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā (labot)
Veidne:Valstisko veidojumu secība (labot)
Veidne:WPFCevent (labot)
Veidne:• (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Arguments (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler/blacklist (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler/config (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler/data (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Category handler/shared (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:HtmlBuilder (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Infobox (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Namespace detect (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Namespace detect/config (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Namespace detect/data (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Navbar (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Navbox (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Sisterlinks (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Yesno (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Ārējās saites (aplūkot kodu) (autopatroller protected)
Modulis:Ārējās saites/Enciklopēdijas (labot)

Atgriezties: Livonijas ordenis.

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/wiki/Livonijas_ordenis"