Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils

Rīga — Daugavpils

Apzīmējumi

uz Torņakalnu

0,0

Rīga

Dzirnavu iela

Lāčplēša iela

uz Zemitāniem

2,2

Vagonu parks

uz Zemitāniem

Slāvu tilts

5,8

Jāņavārti

uz Sauriešiem

7,1

Daugmale

8,0

Šķirotava

9,7

11,6

13,7

16,5

18,3

Salaspils

A4

uz Saulkalnes dolomīta rūpnīcu

23,6

27,9

33,0

34,4

Ogre

35,7

39,4

45,7

uz Lielvārdes lidlauku

51,4

Lielvārde

56,8

62,4

66,9

72,7

Skrīveri

Pulksteņupīte

78,6

Muldakmens

uz Aizkraukles pilsētu

82,5

Aizkraukle

Pērses upe

94,1

Koknese

102,6

Alotene

A6

uz dolomīta lauztuvēm

112,3

Pļaviņas

uz Gulbeni

116,0

121,1

uz Jelgavu

Jēkabpils novads

Jēkabpils pilsēta

129,0 / 301,9

Krustpils

uz Rēzekni

311

318,7

Trepe

Jēkabpils novads

Līvānu novads

Dubnas upe

330,6

Līvāni

Iztekas upe

341,8

Jersika

351,8

358,7

Nīcgale

364,9

Ruži

Joņupe

370,6

Vabole

375,5

Līksna

Līksnas upe

380,9

381. kilometrs

Daugavpils apvedceļa līnija

382,9

384,9

386,0

387,5

uz Rēzekni

uz Eglaini

Augšdaugavas novads

Daugavpils pilsēta

388,5

Cietoksnis

389,9

Daugavpils

uz Indru

Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.^[1] Šī līnija ir viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā.

Mūsdienās tā ietver sevī iecirkņus Rīga—Krustpils un Krustpils—Daugavpils. Brauciens no Rīgas līdz Daugavpilij ar dīzeļvilcienu ilgst 3 stundas un 22 līdz 33 minūtes (atkarīgs no konkrēta reisa), bet ar ekspreša dīzeļvilcienu — 2 stundas un 46 minūtes.^[2] Līnijā Rīga—Krustpils kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Krustpils, Rīga—Rēzekne, Rīga—Zilupe, bet posmā līdz Pļaviņām — maršrutos Rīga—Madona, Rīga—Gulbene. Līnijas sākumposms līdz Aizkrauklei ir elektrificēts un tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Ogre, Rīga—Lielvārde, Rīga—Aizkraukle. Līnijā ir intensīva kravas vilcienu kustība (piemēram, saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku, iecirknī Pļaviņas—Šķirotava dienā bija paredzēti 37 kravas vilcieni Rīgas virzienā, 33 — Pļaviņu virzienā, bet iecirknī Daugavpils—Krustpils — 38 kravas vilcieni Krustpils virzienā, 37 — Daugavpils virzienā).^[3] Posmā Rīga—Krustpils ir divi sliežu ceļi, pārējā līnijā ir viens sliežu ceļš.^[4]

Vēsture

Dzelzceļa līnija tika atklāta 1861. gada 21. septembrī.^[5] To uzbūvēja un kā dzelzceļa līnija Rīga—Orla tā piederēja Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai līdz 1894. gadam, kad tā pārgāja valsts īpašumā.^[1] Līnija visā tās garumā tika uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem. Pirmās dzelzs sliedes piegādāja angļu uzņēmums Weardale Iron Company, kas 1874. gadā tika nomainītas pret Vācijā ražotajām dzelzs sliedēm ar tērauda virsmu, bet no 1881. gada sāka uzstādīt tērauda sliedes. Stephenson & Newcastle ražotā lokomotīve pirmā sāka kursēt šajā līnijā.^[6]

Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija, atrodoties frontes līnijas tiešā tuvumā, cieta lielus zaudējumus. Cieta staciju ēkas, kā arī pārējā dzelzceļa infrastruktūra. Pēc kara pirmā Latvijas brīvvalsts līnijā atjaunoja tikai vienu no diviem sliežu ceļiem. Tikai 1953. gadā tika atjaunots otrais sliežu ceļš līdz Ogrei, vēlāk arī līdz Skrīveriem.^[4]

1959. gada 20. jūlijā tika atklāts elektrificētais iecirknis Rīga—Ogre, tā paša gada decembrī elektrifikācija tika pagarināta līdz Pārogrei, 1968. gadā — līdz Jumpravai, bet 1972. gadā — līdz Aizkrauklei.^[7]

1990. gadu sākumā posmos Lielvārde—Kaibala, Jumprava—Dendrārijs tika uzbūvēts otrais sliežu ceļš. 1990. gadu vidū posmā Rīga—Krustpils pārgāja uz kilometrāžu, skaitot no Rīgas, līdz tam kilometri tika skaitīti no Maskavas.

2011. gada septembrī uzsākta otrā sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri—Krustpils.^[8] Projekta gaitā posmā Skrīveri—Krustpils tika rekonstruēta un modernizēta arī esošā infrastruktūra (stacijas un to ēkas, pārbrauktuves, peroni, tilti un caurtekas, signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas). Būvdarbi pilnībā pabeigti un otrais sliežu ceļš pilnībā nodots ekspluatācijā 2014. gada 18. decembrī,^[9] bet svinīgā atklāšana notika Aizkraukles stacijā 2015. gada 4. februārī.^[4]

Stacijas, pieturas punkti un ceļa posteņi

Bijušās stacijas un pieturas

Kalpaka postenis — 1925. gadā ierīkots elektrocentralizācijas postenis (sākumā skaitījās atsevišķa stacija) starp Rīgas galveno staciju un tagadējo Vagonu parku. Vēlāk dēvēts citos nosaukumos, līdz 50. gados pārcelts citur.
5. kilometrs — 20. gadsimta sākumā līdz ar šķirošanas stacijas ierīkošanu uzbūvēts ceļa postenis, atradās pēc tagadējā Vagonu parka. Pastāvēja kā vilcienu pietura līdz pat 1956. gadam.
Dreiliņi — pietura atradās pirms tagadējiem Jāņavārtiem, pastāvēja no 1918. gada līdz pat Ogres virziena elektrifikācijai.
Dendrārijs — pieturas punkts starp Jumpravas un Skrīveru stacijām. Atvērts 1972. gadā, slēgts 2019. gadā.
Aiviekste — pieturas punkts starp Pļaviņu un Ozolsalas stacijām, pastāvēja no 1928. līdz 1944. gadam.
Ozolsala — pieturas punkts starp Pļaviņu un Krustpils stacijām. Atvērts 1942. gadā, slēgts 2019. gadā.
Ruži — pieturas punkts starp Nīcgales un Vaboles stacijām, atvērts 1958. gadā, slēgts 1990. gados, pēc Krustpils—Daugavpils maršruta piepilsētas vilcienu atcelšanas.
381. kilometrs — Daugavpils dzelzceļa mezgla ceļa postenis, no kura atzarojās līnija uz 8. kilometra posteni. Atradās starp Līksnas staciju un 383. kilometra posteni. Postenis kopā ar atzarojumu likvidēts 1990. gadu sākumā.
Mežciems — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1938. gadā, slēgts 2011. gadā.
Nometne — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1926. gadā armijas vajadzībām, slēgts Otrā pasaules kara laikā.
Cietoksnis — pieturas punkts, atvērts 1935. gadā, slēgts Otrā pasaules kara laikā. Atradās starp 387. kilometra ceļa posteni un Daugavpils staciju.