Astats
Astats ir ķīmiskais elements ar simbolu At un atomskaitli 85. Astats ir radioaktīvs un dabā niecīgos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Astats ir smagākais halogēns. Visi astata izotopi ir radioaktīvi, stabilākā izotopa 210At pussabrukšanas periods ir 8,1 stunda. Astatu parasti iegūst, bombardējot bismutu ar alfa daļiņām. Astats ir sastopams kā divatomu molekula At2.
Astats | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +7, +5, +3, +1, −1 | ||||||
Elektronegativitāte | 2,2 | ||||||
Blīvums | (prognozēts) 6200–6500 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 575 K (302 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 610 K (337 °C) |
Vēsture
labot šo sadaļu1869. gadā Dmitrijs Mendeļejevs, veidojot periodisko tabulu, paredzēja astata pastāvēšanu. Viņš to nosauca par "ekajodu". 1931. gadā Freds Elisons (Fred Allison) un viņa kolēģi no Alabamas Politehniskā institūta ziņoja, ka ir atklājuši šo elementu. Viņi ieteica to saukt par "alabamīnu" (Ab). Tomēr šis atklājums netika apstiprināts.
Astats pirmo reizi tika sintezēts 1940. gadā Kalifornijas Universitātē, bombardējot bismutu ar alfa daļiņām. To paveica Deils Korsons, Kenets Ross Makenzijs un Emīlio Segrē. Viņi nosauca elementu par astatu, jo sengrieķu valodā vārds αστατος (astatos) nozīmē "nestabils", kas ir raksturīgi elementam. Trīs gadus vēlāk tas tika atrasts arī dabā kā dabiskās sabrukšanas ķēdes produkts. To atrada fiziķes Berta Karlika un Traude Bernerta.
Astats līdz 1960. gadiem tika saukts arī par astatīnu. Bija ierosinājumi to saukt par helvetīnu (par godu Šveicei, kuras latīniskais nosaukums ir Helvetia) un par leptīnu (vārda cilme ir meklējama grieķu valodā, un tas nozīmē "vājš").
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuAstats nozīmīgā daudzumā nav atrodams Zemes garozā. Ir aprēķināts, ka Zemes garozā astata daudzums ir 25 g. Daži astata izotopi, piemēram, astats–215, astats–218 un astats–219, ir atrodami urāna un torija rūdās, kur tas ir blakusprodukts radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
Izotopi
labot šo sadaļuIr zināmi 32 astata izotopi, kuri visi ir radioaktīvi un ļoti nestabili. Vislielākais pussabrukšanas periods ir astata–210 izotopam, kuram tas ir 8,1 stunda.
Bioloģiskā nozīme
labot šo sadaļuAstatam nav konstatēta kaut kāda bioloģiskā nozīme.
Iegūšana
labot šo sadaļuAstats tiek iegūts tikai mākslīgā ceļā. Astatu iegūst, apstarojot bismutu vai toriju ar alfa daļiņām.
Fizikālās īpašības
labot šo sadaļuTā kā elements ir reti sastopams, tā fizikālās īpašības nav līdz galam izpētītas. Astats ir zili melnā krāsā, līdzīgs jodam. Tam ir raksturīgas daudzas halogēnu īpašības. Astats labi šķīst organiskos šķīdinātājos. Tā kušanas temperatūra ir 575 K (302 °C), bet vārīšanās temperatūra ir 610 K (337 °C). Elementa blīvums nav zināms, bet tiek prognozēts, ka tas ir 6200–6500 kg/m3.
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Astats" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Astats.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |