Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums. Tā ietver objektus no elementārdaļiņām līdz galaktiskiem objektiem. Bieži ar jēdzienu "daba" saprot visu, kas mums ir apkārt uz Zemes ("dabīgs"), izņemot to, ko ir radījis cilvēks ("mākslīgs").

Daba nepārtraukti mainās, atrodas nepārtrauktā kustībā: kustas planētas un zvaigznes, upes maina gultni, augi un dzīvnieki aug un attīstās.

Dabas iedalījums

Dabas iedalījums:

• Dzīvā daba jeb dzīvība — organismu apkopojums. Dzīvā daba apvienojas ekosistēmās, kas veido biosfēru. Dzīvība sevi atražo uz replikāciju un mutāciju pamata.
• Nedzīvā daba ir pārējā matērija un enerģija, lai gan tās elementus izmanto dzīvā daba sevis uzturēšanai.

Dabas izpēte

Dienas un nakts mija uz Zemes saistīta ar Zemes griešanos ap savu asi

Cilvēki rada pārmaiņas dabā, pamatojoties uz savu prātu, savu darbu. Cilvēks radījis pilsētas un ciemus, uzcēlis fabrikas un rūpnīcas, uzaris un apsējis laukus, izgudrojis dažādas mašīnas. Cilvēkam iepazīstot dabu, radušās dažādas zinātnes.

Pētot pārmaiņas, kuras norisinās dabā, zinātnieki konstatējuši, ka visas pārmaiņas dabā norisinās likumsakarīgi, tas ir, katrai parādībai vienmēr eksistē kāds cēlonis. Piemēram, dažādi ķermeņi krīt virzienā uz Zemi tādēļ, ka tos pievelk Zeme, dienas un nakts mija saistīta ar Zemes griešanos ap savu asi, viens no vēja rašanās cēloņiem ir gaisa nevienmērīga sasilšana.

Dabas zinātnes

Dabas zinātņu uzdevums ir atklāt, izpētīt dabas likumus un izmantot tos cilvēku vajadzībām. Dabas zinātnes visu laiku attīstās. Cilvēks arvien pilnīgāk un dziļāk izzina dabas parādības un noskaidro, kā tās var izmantot praktiskām vajadzībām.

Dabas zinātnes ir:

• fizika;
• ķīmija;
• bioloģija un vēl citas.

Dabas pieminekļi

Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā

Lai saglabātu nozīmīgus dabas objektus nākamajām paaudzēm, UNESCO ir izveidojusi īpašu Pasaules mantojuma objektu sarakstu, kurā ievieto dabas pieminekļus, kas radušies no fizikāliem vai bioloģiskiem veidojumiem vai šādu veidojumu grupām, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no estētikas vai zinātnes viedokļa, kā arī ģeoloģiskus vai fizioģeogrāfiskus veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas ir kādas apdraudētas dzīvnieku vai augu sugas dzīves vieta, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa.

Arī lokālā līmenī, piemēram, valsts līmenī, ar likumu tiek aizsargāti reti, savdabīgi dabas objekti. Ja noteiktā teritorijā ir vairāki nozīmīgi dabas pieminekļi, tad tiek veidoti dabas liegumi, rezervāti un nacionālie parki.

Dabas katastrofas

Dabas katastrofas var izraisīt zemestrīces, viesuļvētras, vulkānu izvirdumi, sausums, lavīnas, cunami, seljes, plūdi, sals, karstums, slimību uzliesmojumi, ugunsgrēki, krusa, sniega vētras un citas parādības.

10 lielākās dabas izraisītās katastrofas pēc upuru skaita

Notikums	Vieta	Datums	Upuri
1931. gada Huanhē plūdi	Ķīna	1931. gada vasarā	700 000 līdz 970 000
1887. gada Huanhē plūdi	Ķīna	1887. gada septembrī un oktobrī	900 000 līdz 2 000 000
1970. gada Bolas ciklons	Bangladeša	1970. gada 13. novembrī	500 000 līdz 1 000 000
1556. gada Šaaņsji zemestrīce	Šaņsji province Ķīnā	1556. gada 23. janvārī	830 000
1839. gada Indijas ciklons	Indija	1839. gada 25. novembrī	300 000 un vairāk
1642. gada Kaifengas plūdi	Ķīna	1642. gadā	300 000
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce/cunami	Indijas okeāns	2004. gada 26. decembrī	283 100
1976. gada Tanšanas zemestrīce	Ķīna	1976. gada 28. jūlijā	242 000
1975. gada Bandžao dambja pārrāvums	Ķīna	1975. gada augustā	231 000
1138. gada Aleppo zemestrīce	Sīrija	1138. gadā	230 000