Svātuo Rūmys Impēreja
800/962-1806
Impērejis karūgs i gerbs | |||
Svātuos Rūmys Impērejis (dzaltans) ļeluokuo teritoreja nu 1155 ļeidz 1268 godam | |||
| Golvysmīsts | Nabeja taida | ||
| Religeja | Katuoļu, luterticeiba | ||
| Vaļsteibys purvaļde | Īvālātuo monarheja | ||
| Vaļsteibys volūdys | Latiņu, vuocīšu i citys | ||
Imperatori
| |||
| Pluots | 900 000 km2 (1032) | ||
Dzeivuotuoju skaits
| |||
| ← Prīksteči | Piecteči → | ||
| Myusdīnu teritorejis |  Vuoceja
| ||
Svātuo Rūmys Impēreja (vuocīšu: Heiliges Römisches Reich; latiņu: Sacrum Imperium Romanum) — beja nu daudzom tauteibom i vaļsteibom sastuovūša savīneiba Centrālos Eiropys teritorejā, kura roduos Agreinojūs vydslaikūs i pastuovēje ļeidz 1806 godam, kod tei sabruka Napoļeona koru laikā.[1] Ļeluokuo impērejis teritoreja piec 962 goda beja Vuocejis Karaļiste. Tai že impērejis sastuovā beja taidys zinomys karaļistis, kai Bohēmejis Karaļiste, Burgundejis Karaļiste i Itaļejis Karaļiste.
Vāsturnīkim aizvīn acaškirās dūmys por impērejis dzymšonys godu. Vīni uzskota, ka impērejis suokums beja 800 godā, kod Rūmys Pāvests Ļeo III krūnieja franku karaļi Kuorļi Ļelū por imperatoru. Citi por impērejis suokumu uzskota 962 godu, kod Otto I tyka krūnāts por imperatoru i jis sevi uzskateja por Kuorļa Ļeluo piecteci.[2] Deļ itim divim imperatorim vīdūkļi i rašonuos godi bīži vīn atškiras.