1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk — iestāde), izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

(2) Šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība.

(3) Šo likumu piemēro arī elektroniskā veidā saņemta iesnieguma izskatīšanai, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu, kā arī tad, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv).

(4) Ja elektroniskā veidā saņemtais iesniegums nav noformēts atbilstoši šā panta trešajai daļai, iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā sniedzama atbilde uz iesniegumu.

(5) Šis likums neattiecas uz dokumentu apriti starp iestādēm un to amatpersonām un darbiniekiem.

(6) Kolektīvā iesnieguma iesniegšanu un izskatīšanu Saeimā reglamentē Saeimas kārtības rullis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2012. Sk. pārejas noteikumu 4.punktu)

4.pants. Iesnieguma izskatīšanas piekritība

(1) Ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to informē iesniedzēju un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi.

(2) Ja tas ir lietderīgi, iestāde var nepiemērot šā panta pirmo daļu un septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārsūtīt šo iesniegumu citai iestādei, informējot par to iesniedzēju. Iestāde, kas saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un atbilstoši kompetencei sniedz atbildi uz to. Šādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā.

(3) Iestādes var vienoties par kopīgas atbildes sniegšanu uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem.

(4) Iestādes šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos pēc iespējas izmanto elektroniskos sakarus, tai skaitā Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu.

(15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2012. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.09.2012. Sk. pārejas noteikumu 4.punktu)

5.pants. Iesnieguma izskatīšana un atbildēšana uz to

(1) Izskatot iesniegumu un lemjot par pasākumiem, kas veicami saistībā ar to, iestādes sadarbojas. Iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura.

(2) Amatpersona vai cits iestādes darbinieks, par kura objektivitāti var rasties pamatotas šaubas, nepiedalās iesnieguma izskatīšanā un atbildes sagatavošanā.

(3) Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

(4) Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde attiecīgo iesniegumu pieņem zināšanai un izmanto savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam. Informāciju par iesniegumu iesniedzējs var saņemt Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja iesniegumā ietverta sūdzība, kurā iestādei izteikts aizrādījums vai neapmierinātība par tās kompetencē esošu jautājumu vai iestādes darbinieka rīcību, iestāde atbildē uz iesniegumu norāda apsvērumus, kas ir par pamatu šādai iestādes vai tās darbinieka rīcībai.

(6) Ja privātpersona iesniegumā norādījusi, ka uz tās iesniegumu nav nepieciešams atbildēt, iestāde var neatbildēt uz šādu iesniegumu.

(7) Privātpersonu šajā likumā noteiktajos gadījumos informē saskaņā ar Paziņošanas likumu.

(8) Ja iesnieguma pamatā ir pastiprinātu sabiedrības interesi izraisījis aktuāls jautājums, iestāde pirms vai pēc minētās atbildes sniegšanas un ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas un otrās daļas otrā teikuma prasības var publicēt attiecīgu informāciju laikrakstā, iestādes mājaslapā internetā vai Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā, kā arī izlikt to iestādes apmeklētājiem pieejamā telpā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012.)

8.pants. Apmeklētāju pieņemšanas kārtība

(1) Iestāde, ievērojot normatīvajos aktos tai noteiktās kompetences specifiku, nodrošina, ka tā ir pieejama apmeklētājiem.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam iestādes amatpersona, ja privātpersona ir iepriekš pieteikusies un norādījusi risināmo jautājumu, šo privātpersonu pieņem atbilstoši iestādes un savai kompetencei. Iestāde nodrošina, ka apmeklētāji šādā kārtībā tiek pieņemti periodiski, taču ne retāk kā reizi mēnesī.

(3) Apmeklētāju pieņemšanas laiku un kārtību nosaka iestādes vadītājs, nodrošinot, lai apmeklētāji tiek pieņemti pēc iespējas viņiem izdevīgā laikā.

(4) Informācija par apmeklētāju pieņemšanas laiku un kārtību ir pieejama iestādē (telpā, kas ir pieejama ikvienam iestādes apmeklētājam) un iestādes mājaslapā internetā. Ja iestādei nav mājaslapas internetā, apmeklētāju pieņemšanas laiku publicē vietējā laikrakstā.

9.pants. Informācijas izpaušanas ierobežojumi

(1) Aizliegts bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti, izņemot gadījumu, kad iestādei saskaņā ar likumu šāda informācija ir jāizpauž.

(2) Ja iesniedzējs nevēlas, lai iesniegumā minētie fakti tiktu izpausti, viņš to norāda iesniegumā. Ja iesniegumā nav ietverta norāde par aizliegumu izpaust tajā minētos faktus, iestāde tos ir tiesīga izpaust, ievērojot šā panta pirmās daļas un citu normatīvo aktu prasības.

10.pants. Iestādes rīcības kontrole

(1) Iestādes rīcība tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

(3) Ja atbilde uz iesniegumu sniegta, tomēr nav ievērots likumā noteiktais termiņš, iestādes rīcība ir pārsūdzama tiesā, ja privātpersona pamato, ka tādējādi tai radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.

(4) Iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt tikai vienlaikus ar attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.

(5) Tiesas kontrolei nav pakļauts pieteikums par iesniegumu, kas minēts šā likuma 2.panta ceturtajā daļā, 7.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, kā arī jautājumi, kas izriet no šā likuma 4.panta otrās un trešās daļas, 5.panta septītās daļas, 8.panta otrās un trešās daļas.

(15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2012.)