pareo

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /ˈpaːreoː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: pā·re·ō — morphologica: par-eo

Verbum transitivum

pār|eō, -ēre, -uī, -itum

1. Se ostendere, apparere.
2. Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto esse.

Coniugatio

Verbum finitum

Thema	Vox activa
pār-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	pāreō	pāream		pārēbam	pārērem	pārēbō
II. sing.	pārēs	pāreās	pārē!	pārēbās	pārērēs	pārēbis	pārētō!
III. sing.	pāret	pāreat		pārēbat	pārēret	pārēbit	pārētō!
I. plur.	pārēmus	pāreāmus		pārēbāmus	pārērēmus	pārēbimus
II. plur.	pārētis	pāreātis	pārēte!	pārēbātis	pārērētis	pārēbitis	pārētōte!
III. plur.	pārent	pāreant		pārēbant	pārērent	pārēbunt	pārentō!­
Thema	Vox passiva
pār-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
III. sing.	pārētur	pāreātur		pārēbātur	pārērētur	pārēbitur	—

Thema	Vox activa
pāru-	Tempus perfectum		plusquam perfectum		futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.
I. sing.	pāruī	pāruerim	pārueram	pāruissem	pāruerō
II. sing.	pāruistī	pārueris	pāruerās	pāruissēs	pārueris
III. sing.	pāruit	pāruerit	pāruerat	pāruisset	pāruerit
I. plur.	pāruimus	pāruerimus	pāruerāmus	pāruissēmus	pāruerimus
II. plur.	pāruistis	pārueritis	pāruerātis	pāruissētis	pārueritis
III. plur.	pāruērunt	pāruerint	pāruerant	pāruissent	pāruerint

Verbum infinitum

Modus	infinitivus			participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Vox activa	pārēre	pāruisse	pāritūrum, -am, -um esse	pārēns		pāritūrus, -a, -um­
Vox passiva	pārērī	pāritum, -am, -um esse	pāritum īrī		pāritus, -a, -um
Gerundium		Gerundivum			Supinum
pārendī		pārendus, -a, -um			pāritum	pāritū

Dictiones derivatae

• pārēns
• pārentia

Composita

• appāreō, appārēre
• compāreō, compārēre
• dispāreō, dispārēre
• superappāreō, superappārēre
• trānspāreō, trānspārēre

Translationes

Se ostendere, apparere	dilatare ▼

Se ostendere, apparere	collabi ▲

Anglice: appear (en), be present (en), be seen (en) Germanice: erscheinen (de), sichtbar sein (de), sich zeigen (de)

Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto esse	dilatare ▼

Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto esse	collabi ▲

Anglice: obey (en), submit to (en) Germanice: gehorchen (de), parieren (de), untertan sein (de)

Discretiva

pareo dictio est in variis linguis:

• Anglice: pareo
• Catalane: pareo
• Hispanice: pareo
• Italice: pareo
• Polonice: pareo

Dictiones similes

• Francogallice: paréo
• Hispanice: pareó
• Lusitane: páreo

Formae affines

Hispanice

pareo

Proprietates grammaticales

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus	Verbum
pareo	prima singularis	praesens	activa	indicativus	parear

Appellatio pronuntiatusque

API: [ˈpa.ɾe.o]

Syllabificatio phonetica: pa·re·o — morphologica: pare-o

Loci

M. Tullius Cicero -106…-43

Lucius Annaeus Seneca -3…+65

antiq.

class.

class.

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

XIII

XIV

XV

XVI

XVII

XVIII

XIX

XX

XXI

Latinitas Romana

class.  (45 a.C.n. / 709 a.u.)

• Ad haec bona me si revocas, Epicure, pareo, sequor, utor te ipso duce, obliviscor etiam malorum, ut iubes, eoque facilius, quod ea ne in malis quidem ponenda censeo. Sed traducis cogitationes meas ad voluptates. Quas? Corporis, credo, aut quae propter corpus vel recordatione vel spe cogitentur. —Tusculanae disputationes Ciceronis

class.

• Male valeo; pars fati est. Familia decubuit, faenus offendit, domus crepuit, damna, vulnera, labores, metus incucurrerunt; solet fieri. Hoc parum est; debuit fieri. Decernuntur ista, non accidunt. Si quid credis mihi, intimos adfectus meos tibi cum maxime detego; in omnibus, quae adversa videntur et dura, sic formatus sum: non pareo deo, sed adsentior. —Ad Lucilium epistulae morales Senecae

Fontes