alumnatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /a.lumˈnaː.tus/, [äɫ̪ʊmˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /a.lumˈna.tus/, [älumˈnäːt̪us]

Etymology 1

From alumnus +‎ -ātus.

Noun

alumnātus m (genitive alumnātūs); fourth declension (New Latin)

1. position or state of an alumnus
2. alumnate, boarding school

Declension

Fourth-declension noun.

	singular	plural
nominative	alumnātus	alumnātūs
genitive	alumnātūs	alumnātuum
dative	alumnātuī	alumnātibus
accusative	alumnātum	alumnātūs
ablative	alumnātū	alumnātibus
vocative	alumnātus	alumnātūs

Descendants

• → English: alumnate
• → German: Alumnat
• → Polish: alumnat
• → Spanish: alumnado

Etymology 2

Perfect passive participle of alumnor

Participle

alumnātus (feminine alumnāta, neuter alumnātum); first/second-declension participle

1. educated

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	alumnātus	alumnāta	alumnātum		alumnātī	alumnātae	alumnāta
genitive	alumnātī	alumnātae	alumnātī		alumnātōrum	alumnātārum	alumnātōrum
dative	alumnātō	alumnātae	alumnātō		alumnātīs
accusative	alumnātum	alumnātam	alumnātum		alumnātōs	alumnātās	alumnāta
ablative	alumnātō	alumnātā	alumnātō		alumnātīs
vocative	alumnāte	alumnāta	alumnātum		alumnātī	alumnātae	alumnāta

References

• alumnatus in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[1], pre-publication website, 2005-2016