jons

Latviešu valoda

Lietvārds

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

   Jonu lampa — ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.

   Jonu mikroskops — mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.

   Jonu emisija — pozitīvu un negatīvu jonu atbrīvošana no cietvielas virsmas augstā temperatūrā (termojonu emisija), kā arī apstarojot ar fotoniem :(fotodesorbcija).

   Jonu kristāli — kristāli, kas sastāv no pozitīvi un negatīvi lādētiem joniem, kas veido blīvākā pakojuma režģi.

   Jonu mikroskops — mikroskops, kurā atšķirībā no parastā optiskā mikroskopa gaismas staru vietā izmanto jonu kūli, bet stikla lēcu vietā — elektostatiskās vai magnētiskās lēcas.

   Jonu saite — ķīmiska saite, kas rodas lādētu daļiņu — jonu — elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā.

   Jonu vadītspēja — elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā.

[LLVV, MfV, FF]

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	jons	joni
Ģenitīvs	jona	jonu
Datīvs	jonam	joniem
Akuzatīvs	jonu	jonus
Instrumentālis	jonu	joniem
Lokatīvs	jonā	jonos
Vokatīvs	jons	joni

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: ion ^en
• ungāru : ion ^hu