[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Džons Ronalds Rūels Tolkīns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Tolkīns)
Džons Ronalds Rūels Tolkīns
John Ronald Reuel Tolkien
Džons Ronalds Rūels Tolkīns 1925. gadā
Džons Ronalds Rūels Tolkīns 1925. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 3. janvārī
Blumfonteina, Oranžas Brīvvalsts
Miris 1973. gada 2. septembrī (81 gads)
Bornmuta, Dorseta
Dzīves vieta Anglija
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Vecāki Artūrs un Meibela Tolkīni
Dzīvesbiedre Edīte Tolkīna (Edith Tolkien)
Bērni Džons, Maikls, Kristofers un Priscilla
Literārā darbība
Nodarbošanās Oksfordas Universitātes professors
Valoda angļu
Žanri Fantāzijas literatūra
Temati Ziemeļeiropas mitoloģija, kristīgās vērtības
Slavenākie darbi "Hobits",
"Gredzenu pavēlnieks"
"Silmariljons"

Džons Ronalds Rūels Tolkīns (angļu: John Ronald Reuel Tolkien, dzimis 1892. gada 3. janvārī, miris 1973. gada 2. septembrī) bija angļu rakstnieks, dzejnieks, filologs un universitātes profesors, kurš kļuva pazīstams visā pasaulē kā bērnu grāmatas "Hobits", tās turpinājuma — triloģijas "Gredzenu pavēlnieks", "Silmariljons" un daudzu citu darbu autors.

Tolkīns no 1925. līdz 1945. gadam Oksfordas Universitātē bija Rolinsona un Bosvorta anglosakšu studiju profesors, bet no 1945. līdz 1959. gadam bija Mertonas profesors angļu valodā un literatūrā.[1] Viņš bija tuvs draugs K. S. Luisam - viņi abi bija neformālas literatūras apspriešanas grupas biedri, kura pazīstama kā Inklingi (Inklings). 1972. gada 28. martā Tolkīns no karalienes Elizabetes II saņēma Britu impērijas ordeni.

Tolkīns tiek uzskatīts par vienu no fantāzijas literatūras aizsācējiem, no viņa darbiem ir ietekmējušies daudzi populāri rakstnieki.

Tolkīnu dzimta cēlusies no Saksijas karalistes Vācijā, taču 18. gadsimtā dzimtas pārstāvji pārcēlušies uz Lielbritāniju un "ātri kļuvuši par dedzīgiem angļiem". Uzvārds Tolkien varētu būt angliski pārveidots no vācu Tollkiehn (kas, savukārt, cēlies no vācu tollkühn - pārdrošs).

No mātes puses Tolkīna vecvecāki Džons un Edīte Safīldi bija baptisti, kuriem piederēja veikals Birmingemas centrā. Tajā pašā namā Safīldu ģimene veica dažāda veida uzņēmējdarbību jau kopš 19. gadsimta sākuma. 1812. gadā Viljams Safīlds, Tolkīna vecvecvectēvs, ierīkoja tur grāmatu un kancelejas preču veikalu, bet 1826. gadā Tolkīna vecvectēvs Džons turpat atklāja aizkaru un zeķu veikalu.

Dzimis 1892. gada 3. janvārī, Dienvidāfrikā. 1894. gadā kopā ar māti pārcēlās uz Angliju. 1908. gadā iepazinās ar savu nākamo sievu Edīti, bet 1913. gadā viņu bildināja. 1915. gadā pēc I pasaules kara sākuma tika iesaukts armijā un nosūtīts uz Franciju, taču 1916. gada oktobrī saslima ar ierakumu drudzi un tika nosūtīts ārstēties uz Angliju. 1916. gadā martā apprecējās ar Edīti. 1917. gadā sāka rakstīt savu darbu "Silmariljons". 1918. gadā sastādīja vārdnīcu. 1924. gadā kļuva par Līdsas profesoru, bet 1925. gadā kļuva arī par Oksfordas profesoru. 1929. gadā piedzima meita Prisila.

1939. gadā pabeidza rakstīt "Hobitu". 1950. gadā pabeidza darbu "Fermeris Džails no Hemas". 1954. gadā pabeidza rakstīt triloģiju "Gredzenu pavēlnieks". 1961. gadā pabeidza rakstīt "Toma Bombadila piedzīvojumus".

Viņa atvaļināšanās laikā, no 1953. gada līdz viņa nāvei 1973. gadā Tolkīns saņēma augošu publikas uzmanību un literāru slavu. Viņa grāmatu pārdošana bija tik ienesīga, ka viņš nožēloja, ka nav agrāk aizgājis pensijā. No sākuma viņš aizrautīgi atbildēja uz lasītāju jautājumiem, taču aizvien vairāk sāka apzināties, ka veidojas savdabīgs Tolkīna fanu klubs, īpaši populārs starp hipijiem Savienotajās Valstīs. 1972. gada vēstulē viņš nožēloja, ka kļuvis par kulta figūru, taču rakstīja:

...pat vispieticīgākā elka deguns nespēj palikt pilnīgi vienaldzīgs pret vīraka saldo smaržu.

Fanu uzmanība bija tik ļoti augusi, ka Tolkīnam nācās izņemt savu telefona numuru no publiskās telefonu grāmatas un ar laiku viņš ar Edīti pārvācās uz Bornmutas dienvidkrastu. 1972. gadā Bakingemas pilī karaliene Elizabete II apbalvoja Tolkīnu ar CBE.

Edīte Tolkīna nomira 1971. gada 29. novembrī, astoņdesmit divu gadu vecumā. Tolkīns lika iegravēt vārdu Luthien uz kapakmeņa un viņa tika apglabāta Volverkotas kapos, Oksfordā. Tolkīns nomira divdesmit vienu mēnesi vēlāk, 1973. gada 2. septembrī, Bornmutā, Dorsetā, astoņdesmit viena gada vecumā. Viņš tika apglabāts tajā pašā kapā, un viņš bija licis uz kapakmeņa iegravēt vārdu Beren.

  1. Humphrey Carpenter, "Tolkien; The Authorised Biography," page 111, 200.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]