[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Sakne

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par augu pazemes veģetatīvo orgānu. Par citām jēdziena sakne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Izskalotas pīlādžu saknes

Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns. Sakne palīdz augam nostiprināties augsnē, kā arī uzsūkt ūdeni un minerālvielas, uzkrāt tās un novadīt tās līdz auga stumbram un lapām. Saknēm nav ierobežots garums. Uz saknēm nekad nav lapu un hloroplastu.

Ikvienas saknes galā ir uzmava, kas pasargā saknes galā esošās šūnas un ļauj tai pārvietoties augsnē. No uzmavas izdalās gļotaina viela, kas palīdz tai pārvietoties. Tālāk seko augšanas josla jeb augšanas konuss, kurā norisinās nepārtraukta šūnu dalīšanās, kā rezultātā rodas veidotājaudi. Pēc augšanas joslas ir uzsūkšanas josla, kurā uzsūcas ūdens un minerālvielas. To veicina spurgaliņas — epidermas matveida izaugumi uz saknes. Spurgaliņu skaits ir tik liels, ka tās daudzkārt palielina saknes uzsūcējvirsmu. Spurgaliņas tieši saskaras ar augsni. Tālāk ūdens un minerālvielas tiek transportētas uz auga stumbru pa vadīšanas joslu.[1]

Bārkšsakne

Parasti saknes tiek iedalītas divos veidos:

  • mietsaknēs — ir ļoti labi redzama viena galvenā sakne, bet sānsaknes ir krietni mazākas, šādas saknes ļauj iegūt ūdeni un minerālvielas no augsnes dziļākajiem slāņiem;
  • bārkšsaknēs — visas saknes ir līdzīga garuma un nav galvenās saknes.

Augi, kuriem pastiprināti saknēs uzkrājas minerālvielas, sauc par sakņaugiem. Dažus no šiem augiem cilvēki izmanto uzturā, piemēram, burkānus, redīsus, bietes.

Sakņu pārveidnes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā pastāv vides, kurās var mainīties augiem pieejamais ūdens un minerālvielu daudzums, tad augi ir pielāgojušies, veidojot sakņu pārveidnes. Ir dažāda veida sakņu pārveidnes:

  • uzkrājējsaknes (sulīgās saknes, piemēram, burkāni, redīsi, un gumi, piemēram, dālijas);
  • tvērējsaknes (palīdz augam piestiprināties pie dažādām virsmām, piemēram, efejas, vaniļa);
  • elpošanas saknes (augiem, kas aug vietās, kas bieži pārplūst, piemēram, mangroves);
  • gaisa saknes (palīdz augam nostiprināties uz citiem augiem, piemēram, orhidejas);
  • balsta saknes.

Saknes pamatfunkcijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kokvilnas augu sakne

Saknes pamatfunkcijas ir šādas:

Saknēm ir arī citas funkcijas. Tajās sintezējas fitohormoni, kas stimulē dzinumu augšanu, kā arī koordinē to izmērus ar sakņu sistēmas izmēriem.

Dažiem augiem saknes pilda arī gaisa sakņu funkciju, kā arī piesūkšanās funkciju.

  1. «Mācību grāmata "Bioloģija 3.daļa", 16.lpp». 2001.gads. Skatīts: 03.10.2021.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]