Mandžūri

Mandžūri
Visi iedzīvotāji
	10 682 263
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Ķīna 10 410 585 (2010) ; Taivāna 12 000 (2004) ;
Valodas
	gandrīz visi runā mandarīnu valodā,; tikai 10% runā mandžūru valodā
Reliģijas
	šamanisms, budisms

Mandžūri (mandžūru: ᠮᠠᠨᠵᡠ, manju, ķīniešu: 满族, piņjiņs: Mǎnzú) ir etniskā grupa, kas galvenokārt dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos, vēsturiskajā Mandžūrijā. Mandžūri ir lielākais tungusu tautu atzars. Kopējais mandžūru skaits tiek lēsts ap 10 miljoniem. Tā ir ceturtā lielākā etniskā grupa Ķīnā. Aptuveni puse no mandžūriem dzīvo Liaoninas provincē.

Mandžūri galvenokārt runā mandarīnu valodā, tikai 10% no tiem runā mandžūru valodā.

Vēsture

Mandžūru ziedu laiki sākās 17. gadsimtā, kad viņi iekaroja Minu dinastiju un Ķīnā dibināja Cjinu dinastiju (1644–1911). Cjinu impērijā, kas tika izveidota pēc Ķīnas iekarošanas 1644. gadā, mandžuši ieņēma priviliģētu stāvokli, veidojot armijas un valsts pārvaldes struktūru. Etniskie ķīnieši sāka ieņemt augstus amatus impērijā tikai no 19. gadsimta otrās puses. Kā priviliģēta grupa, kas veidoja lielāko daļu impērijas karaspēka, mandžūri plaši izplatījās visā Ķīnā, veidojot nacionālos rajonus lielākajās pilsētās, tomēr kad 1911. gadā 1911. gadā impērija sabruka, daudzās no tām notika pret mandžuāriem vērsti grautiņi ar daudziem cilvēku upuriem.

Otrā pasaules kara laikā Ķīnas ziemeļaustrumos japāņi izveidoja mandžūru valsti Mandžukuo, kuru vadīja imperators Puji, tomēr vēlāk tā tika likvidēta.