Ganga
| Ganga | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Gangotri ledājs 30°59′N 78°55′E / 30.983°N 78.917°E |
| Satekupes | Bhāgīrathi, Alaknanda 30°59′N 78°55′E / 30.983°N 78.917°E |
| Ieteka | Bengālijas līcis 22°05′N 90°50′E / 22.083°N 90.833°EKoordinātas: 22°05′N 90°50′E / 22.083°N 90.833°E |
| Baseina valstis |  Indija Nepāla Bangladeša
|
| Caurteces valstis | Indija Bangladeša
|
| Garums | 2510 km |
| Iztekas augstums | 7756 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 7756 m |
| Vidējā caurtece | 12 015 m³/s (grīvā) |
| Baseina platība | 907 000 km² |
| Galvenās pietekas | Jamuna, Gomati, Ghāghara, Sona, Gandaka, Kosī |
 Ganga Vikikrātuvē
| |
Ganga (hindi: गंगा, Gaṅgā, izrunā: /ˈɡəŋɡaː/) ir viena no nozīmīgākajām upēm Indijas subkontinentā. Tā plūst caur Indas—Gangas līdzenumu Indijas ziemeļos un Bangladešā. Upe ir nosaukta dievietes Gangas vārdā, un hinduismā tā ir svēta upe. Tā lielākoties ir plata un lēni plūstoša. Ganga sākas Himalaju rietumos, satekot kopā vairākām upēm. Gangas garums ir 2510 km, kas to padara par vienu no garākajām pasaules upēm. Deltu Ganga veido kopā ar vēl vienu lielu upi — ar Brahmaputru. Upes baseina platība ir 907 000 km². Gangas krastos atrodas tādas pilsētas kā Kānpura, Allahābāda, Vārānasī, Patna un Rādžšāhī.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ganga sākas Himalaju rietumos, netālu no Indijas un Ķīnas (Tibetas autonomā reģiona) robežas, Indijas pusē. Gangu veido piecas satekupes — Bhāgīrathi, Alaknanda, Mandakini, Dhaulīganga un Pindara,[1] kuras iztek no kalnaina reģiona Utarakhandas štatā. No tām lielākas ir Bhāgīrathi un Alaknanda. Lai gan Alaknanda ir garāka (aptuveni 50 km gara), Bhāgīrathi uzskata par primāro upi. Tās izteka no Gangotri ledāja hiduistu svētceļotājiem ir svēta vieta. Bhagīrathi ar Alakandu saplūst kopā pie Devaprajāgas pilsētas. Ganga tālāk plūst uz dienvidiem cauri kalniem pie Rišikešas, un ietek Haridvāras līdzenumā, kas arī hiduistiem ir svēta vieta.
Ietekot Indas—Gangas līdzenumā, Gangā esošais ūdens daudzums strauji pieaug, jo tai pietek klāt ļoti daudzas lielākas un mazākas upes. Ūdens daudzums upē mainās arī sezonāli. Pavasarī ūdens daudzums ir paaugstināts no kūstošajiem sniegiem Himalajos, bet no jūlija līdz septembrim ūdens līmenis ir augsts musonu atnesto lietavu dēļ. Vienīgi ziemas mēnešos samazinās ūdens līmenis. Pie Allahābādas pilsētas Gangai pietek klāt labā krasta pieteka Jamuna, un turpmāk Ganga kļūst vēl lielāka pēc ūdens daudzuma, kas tajā plūst. Šajā posmā no ziemeļiem pietek arī lielākas kreisā krasas pietekas, piemēram, Gomati un Ghāghara.
Tālāk tā ieplūst Bihāras štatā, kur Gangai pietek klāt Gandaka, Sona un Kosī. Pirms ietecēšanas Bangladešas teritorijā, Ganga iztek cauri Rietumbengāles štatam. Bangladešā tā satek kopā ar Brahmaputru un veido kopīgu straumi uz Bengālijas līci, kuru sauc par Padmu. Gangas-Brahmaputras sistēma ir trešā lielākā pasaulē pēc ūdens daudzuma, kas ieplūst atklātos ūdeņos. Lielākas sistēmas ir tikai Amazonei un Kongo. Ūdens daudzums, kas ietek Bengālijas līcī, ir aptuveni 38 tūkstoši m3/s; no tiem 12 tūkstošus dod Ganga.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ganges River (river, Asia)» (angliski). britannica.com. Skatīts: 2014. gada 21. maijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ganga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar Indiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Bangladešu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|