Edigejs

Edigeja karagājiens uz Maskavu 1408. gadā

Edigejs (ﺋﻳﺩﺌﮔﻪﻲ, mongoļu: Едигей — Idiqu, ap 1352—1419) bija nogajiešu emīrs no mangitu klana, kurš pēc viņa pretinieka hana Tohtamiša nāves no 1395. līdz 1418. gadam valdīja Zelta Ordas hanu Timura Kutluga (1395—1399), Šadibeka (1399—1408), Bulata (1407—1411), Timura Kutluga dēla Timura (1411—1412) un Čokres (1414—1416) vārdā, cīnoties ar hana Tohtamiša dēliem Džalaladinu (1412—1413), Kerimu Birdi (1413—1414) un Kepeku (1414).

Dzīvesgājums

Dzimis aptuveni 1352. gadā beklerbeka Baltičaka ģimenē, kuru 1378. gadā nogalināja hans Tohtamišs. Edigeja māsa apprecējās ar Samarkandas emīru Tamerlanu un viņš izvirzījās par vienu no galvenajiem karavadoņiem, vadot Tamerlana karaspēku 1391. gada karagājienā pret hanu Tohtamišu.

Kad 1395. gadā Tamerlans nopostīja Zelta Ordas galvaspilsētu Saraju Berki un Krimas ostas, hans Tohtamišs aizbēga pie Lietuvas dižkunigaiša Vītauta, par Ordas hanu (krievu avotos — caru) Tamerlans iecēla hana Urusa mazdēlu Timuru Kutlugu. 1398. gadā Vītauts ieņēma cietoksni pie Dņepras upes grīvas un paplašināja Lietuvas teritoriju līdz pat Melnās jūras piekrastei. 1399. gada maijā viņš Kijivā izsludināja krusta karu pret tatāriem, ko apstiprināja Romas pāvests Bonifācijs IX. 1399. gadā Zelta Ordas karaspēks Edigeja vadībā uzvarēja Lietuvas karaspēku kaujā pie Vorsklas. Edigejs veica valsts apvērsumu, nogalināja Timuru Kutlugu un par hanu iecēla viņa jaunāko brāli Šadibeku. Pēc Tamerlana nāves Edigejs par Horezmas emīru iecēla savu vasali Inku.

1407. gadā Edigejs sastrīdējās ar Šadibeku un par hanu iecēla viņa dēlu Bulatu (Puladu). 1408. gadā Edigejs nopostīja Maskavas kņazistes pilsētas un Rjazaņu, taču Maskava atpirkās, samaksājot 3000 rubļu. 1411. gadā par Ordas hanu kļuva Timura Kutluga dēls Timurs, kas sacēlās pret Edigeja virsvaru, Edigejs bēga uz Horezmu, taču drīz vien atgriezās Ordā un 1416. gadā ieņēma Kijivu.

1419. gadā viņu nogalināja kāds no Tohtamiša dēliem.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)