Balticconnector: Atšķirības starp versijām
Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8 |
pap |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
Projekta izmaksas bija 250 miljonus eiro, no tām 75 % tika segtas ar [[Eiropas Savienība]]s Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ''Connecting Europe Facility'' (''CEF'') līdzfinansējumu.<ref name="DB 2019.12" /> |
Projekta izmaksas bija 250 miljonus eiro, no tām 75 % tika segtas ar [[Eiropas Savienība]]s Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ''Connecting Europe Facility'' (''CEF'') līdzfinansējumu.<ref name="DB 2019.12" /> |
||
2023. gada 8. oktobrī pēc pusnakts ''Balticconnector'' slēdza sakarā ar pēkšņu spiediena kritumu. Zemūdens cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa bojājums bija radies ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par [[Krievija]]s iesaisti. To Krievijas puse noliedza.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2023-putins-noliedz-krievijas-saistibu-ar-bojajumiem-gazesvadam-balticconnector.a527772/ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector»] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> |
|||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
| 17. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
''Balticconnector'' oficiāli tika atklāts 2019. gada 11. decembrī.<ref name="DB 2019.12" /> |
''Balticconnector'' oficiāli tika atklāts 2019. gada 11. decembrī.<ref name="DB 2019.12" /> |
||
== 2023. gada incidents == |
|||
Naktī uz 2023. gada 8. oktobri "Balticconnector" slēdza gāzes noplūdes dēļ. Pirms slēgšanas gāze zemūdens cauruļvadu plūda no Somijas uz Igauniju, tās lielāko daļu nogādājot Inčukalna gāzes krātuvē Latvijā. 20. oktobrī Somijas policija pavēstīja, ka izmeklēšanā par bojājumu nodarīšanu gāzesvadam uzmanības fokusā ir kuģis ''"Newnew Polar Bear"'', kas reģistrēts zem [[Honkonga]]s karoga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.10.2023-somijai-aizdomas-par-kinas-kuga-saistibu-ar-gazesvada-balticconnector-bojajumiem.a528697/ Somijai aizdomas par Ķīnas kuģa saistību ar gāzesvada «Balticconnector» bojājumiem] lsm.lv 2023. gada 21. oktobrī</ref> |
|||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
Versija, kas saglabāta 2023. gada 6. novembris, plkst. 02.10
Balticconnector ir divvirzienu dabasgāzes cauruļvads starp Igauniju un Somiju. Tas oficiāli tika atklāts 2019. gada 11. decembrī.[1] Cauruļvada infrastruktūru kopīgi pārvalda uzņēmumi Baltic Connector Oy Somijā un Elering Igaunijā.
Gāzes vada 77 km garais zemūdens posms ieguldīts Somu līča dibenā no Inko Somijā līdz Paldiskiem Igaunijā. Balticconnector sauszemes cauruļvada garums Somijā ir 21 km, bet Igaunijā — 55 km; tas savieno abu valstu dabasgāzes pārvades sistēmas.[1]
Projekta izmaksas bija 250 miljonus eiro, no tām 75 % tika segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Connecting Europe Facility (CEF) līdzfinansējumu.[1]
2023. gada 8. oktobrī pēc pusnakts Balticconnector slēdza sakarā ar pēkšņu spiediena kritumu. Zemūdens cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa bojājums bija radies ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti. To Krievijas puse noliedza.[2]
Vēsture
Dabasgāzes cauruļvada savienojumu starp Somiju un Igauniju ierosināja Somijas dabasgāzes uzņēmums Gasum sadarbībā ar Igaunijas uzņēmumu Eesti Gaas. Pēc ES trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma īstenošanas (atdalot gāzes pārvades funkcijas no tirgošanas funkcijām), Eesti Gaas projektā aizstāja tā meitas uzņēmums EG Võrguteenus. Vēlāk EG Võrguteenus apvienojās ar Igaunijas elektrības pārvades sistēmas operatoru Elering.
2015. gada oktobrī Gasum atteicās no projekta, apšaubot tā komerciālo dzīvotspēju. To aizstāja Somijas valstij piederošais uzņēmums Baltic Connector Oy.
Priekšizpēte tika pabeigta 2007. gada maijā. Provizoriska ietekmes uz vidi novērtējuma programma tika īstenota 2010. gadā. Eiropas Komisija 2010. gadā finansēja izpēti par iespēju izveidot daudzveidīgāku dabasgāzes tīklu Baltijas jūras reģionā, kas ietvēra arī projektu Balticconnector. 2013. gada novembrī tika sākti jūras gultnes pētījumi.
Būvniecības līgums starp Elering un Baltic Connector tika parakstīts 2016. gada 17. oktobrī. Projekta pamatakmens ielikšanas ceremonija notika 2018. gada 8. jūnijā Inko, un tajā piedalījās Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Kadri Simsona, Somijas vides un enerģētikas ministrs Kimmo Tīlikainens, Eiropas Komisijas loceklis Jirki Katainens un Elering un Baltic Connector Oy pārvaldnieki. Cauruļvada guldīšana jūras dibenā sākās 2019. gada 20. maijā Inko un tika pabeigta 2019. gada 24. jūnijā; šo darbu veica Šveices uzņēmuma Allseas cauruļu ieguldīšanas kuģis Lorelay.[3] Jūras daļas cauruļvada nosegšana tika pabeigta 2019. gada 12. jūlijā. Cauruļvadse tika testēts, iztukšots un izžāvēts 2019. gada jūlijā un augustā. Vēlāk 2019. gadā tas tika savienots ar sauszemes tīkliem.
Balticconnector oficiāli tika atklāts 2019. gada 11. decembrī.[1]
2023. gada incidents
Naktī uz 2023. gada 8. oktobri "Balticconnector" slēdza gāzes noplūdes dēļ. Pirms slēgšanas gāze zemūdens cauruļvadu plūda no Somijas uz Igauniju, tās lielāko daļu nogādājot Inčukalna gāzes krātuvē Latvijā. 20. oktobrī Somijas policija pavēstīja, ka izmeklēšanā par bojājumu nodarīšanu gāzesvadam uzmanības fokusā ir kuģis "Newnew Polar Bear", kas reģistrēts zem Honkongas karoga.[4]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas divvirzienu dabasgāzes cauruļvads Balticconnector Žanete Hāka, dienas Bizness, 11.12.2019
- ↑ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector» lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī
- ↑ Lorelay completes Balticconnector offshore pipelay offshore-mag.com, Jun 25th, 2019
- ↑ Somijai aizdomas par Ķīnas kuģa saistību ar gāzesvada «Balticconnector» bojājumiem lsm.lv 2023. gada 21. oktobrī
Ārējās saites
- Balticconnector (Elering tīmekļa vietne)
- Balticconnector Arhivēts 2019. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē. (Baltic Connector Oy tīmekļa vietne)