[go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Balticconnector: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
(Iezīmes: HotCat)
 
(9 starpversijas, ko saglabājuši 6 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}}
{{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}}
{{nosaukums slīprakstā}}
'''Balticconnector''' ir plānots [[dabasgāze]]s cauruļvads starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]]. Gāzes vads ietu pa [[Somu līcis|Somu līča]] dibenu no [[Paldiski]]em līdz [[Helsinki]]em. Igaunijas pusē šis gāzes vads tiktu savienots ar gāzes vadu uz [[Latvija|Latviju]], kas to savienotu ar [[Inčukalna pazemes gāzes krātuve|Inčukalna pazemes gāzes krātuvi]].
'''''Balticconnector''''' ir divvirzienu [[dabasgāze]]s cauruļvads starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]]. Tas oficiāli tika atklāts 2019. gada 11. decembrī.<ref name="DB 2019.12" /> Cauruļvada infrastruktūru kopīgi pārvalda uzņēmumi ''Baltic Connector Oy'' Somijā un ''[[Elering]]'' Igaunijā.


Gāzes vada 77 km garais zemūdens posms ieguldīts [[Somu līcis|Somu līča]] dibenā no [[Inko]] Somijā līdz [[Paldiski]]em Igaunijā. ''Balticconnector'' sauszemes cauruļvada garums Somijā ir 21 km, bet Igaunijā — 55 km; tas savieno abu valstu dabasgāzes pārvades sistēmas.<ref name="DB 2019.12" />
Plānotās cauruļvada celtniecības izmaksas ir 80 miljoni [[eiro]]. Izpētes darbus ir paredzēts pabeigt [[2007. gads|2007]]. gadā, pats gāzes vads varētu būt gatavs [[2010. gads|2010]]. gadā. Gāzes vada celtniecības konsorcijā ir apvienojušās kompānijas [[Gasum]], [[Eesti gas]], [[Latvijas Gāze]] un [[Gazprom]].

Projekta izmaksas bija 250 miljonus eiro, no tām 75 % tika segtas ar [[Eiropas Savienība]]s Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ''Connecting Europe Facility'' (''CEF'') līdzfinansējumu.<ref name="DB 2019.12" />

2023. gada 8. oktobrī pēc pusnakts ''Balticconnector'' slēdza sakarā ar pēkšņu spiediena kritumu. Zemūdens cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa bojājums bija radies ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par [[Krievija]]s iesaisti. To Krievijas puse noliedza.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2023-putins-noliedz-krievijas-saistibu-ar-bojajumiem-gazesvadam-balticconnector.a527772/ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector»] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref>

== Vēsture ==
Dabasgāzes cauruļvada savienojumu starp Somiju un Igauniju ierosināja Somijas dabasgāzes uzņēmums ''[[Gasum]]'' sadarbībā ar Igaunijas uzņēmumu ''[[Eesti Gaas]]''. Pēc ES trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma īstenošanas (atdalot gāzes pārvades funkcijas no tirgošanas funkcijām), ''Eesti Gaas'' projektā aizstāja tā meitas uzņēmums ''EG Võrguteenus''. Vēlāk ''EG Võrguteenus'' apvienojās ar Igaunijas elektrības pārvades sistēmas operatoru ''[[Elering]]''.

2015. gada oktobrī ''Gasum'' atteicās no projekta, apšaubot tā komerciālo dzīvotspēju. To aizstāja Somijas valstij piederošais uzņēmums ''Baltic Connector Oy''.

Priekšizpēte tika pabeigta 2007. gada maijā. Provizoriska ietekmes uz vidi novērtējuma programma tika īstenota 2010. gadā. Eiropas Komisija 2010. gadā finansēja izpēti par iespēju izveidot daudzveidīgāku dabasgāzes tīklu Baltijas jūras reģionā, kas ietvēra arī projektu ''Balticconnector''. 2013. gada novembrī tika sākti jūras gultnes pētījumi.

Būvniecības līgums starp ''Elering'' un ''Baltic Connector'' tika parakstīts 2016. gada 17. oktobrī. Projekta pamatakmens ielikšanas ceremonija notika 2018. gada 8. jūnijā Inko, un tajā piedalījās Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre [[Kadri Simsona]], Somijas vides un enerģētikas ministrs [[Kimmo Tīlikainens]], Eiropas Komisijas loceklis [[Jirki Katainens]] un ''Elering'' un ''Baltic Connector Oy'' pārvaldnieki. Cauruļvada guldīšana jūras dibenā sākās 2019. gada 20. maijā Inko un tika pabeigta 2019. gada 24. jūnijā; šo darbu veica Šveices uzņēmuma ''[[Allseas]]'' cauruļu ieguldīšanas kuģis ''Lorelay''.<ref name="offshore-mag 2019.06" /> Jūras daļas cauruļvada nosegšana tika pabeigta 2019. gada 12. jūlijā. Cauruļvadse tika testēts, iztukšots un izžāvēts 2019. gada jūlijā un augustā. Vēlāk 2019. gadā tas tika savienots ar sauszemes tīkliem.

''Balticconnector'' oficiāli tika atklāts 2019. gada 11. decembrī.<ref name="DB 2019.12" />

== 2023. gada incidents ==
Naktī uz 2023. gada 8. oktobri "Balticconnector" slēdza gāzes noplūdes dēļ. Pirms slēgšanas gāze zemūdens cauruļvadu plūda no Somijas uz Igauniju, tās lielāko daļu nogādājot Inčukalna gāzes krātuvē Latvijā. 20. oktobrī Somijas policija pavēstīja, ka izmeklēšanā par bojājumu nodarīšanu gāzesvadam uzmanības fokusā ir kuģis ''"Newnew Polar Bear"'', kas reģistrēts zem [[Honkonga]]s karoga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.10.2023-somijai-aizdomas-par-kinas-kuga-saistibu-ar-gazesvada-balticconnector-bojajumiem.a528697/ Somijai aizdomas par Ķīnas kuģa saistību ar gāzesvada «Balticconnector» bojājumiem] lsm.lv 2023. gada 21. oktobrī</ref>
24. oktobrī Somijas Nacionālais izmeklēšanas birojs ziņoja, ka gāzesvads bojāts ar kuģa ''"Newnew Polar Bear"'' enkuru. Jūras satiksmes dati liecināja, ka šis kuģis šķērsoja "Balticconnector" cauruļvada teritoriju tieši tajā brīdī, kad cauruļvada zonā reģistrēja skaļu troksni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.10.2023-somijas-izmekletaji-balticconnector-gazesvada-bojajumus-vareja-izraisit-kiniesu-kuga-enkurs.a529045/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Somijas izmeklētāji: «Balticconnector» gāzesvada bojājumus varēja izraisīt ķīniešu kuģa enkurs] lsm.lv 2023. gada 24. oktobrī</ref>

<gallery>
Balticconnector-damage-2023.jpg|Bojātā gāzesvada un kabeļa daļa
Baltic Fulmar (ship, 2005) IMO 9313204, Maasmond, Port of Rotterdam pic4.JPG|Aizdomās turētais kravas kuģis, kas neilgi pirms incidenta bija pārdēvēts
</gallery>

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name="DB 2019.12">[http://www.db.lv/zinas/oficiali-atklats-igaunijas-un-somijas-divvirzienu-dabasgazes-caurulvads-balticconnector-493742 Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas divvirzienu dabasgāzes cauruļvads Balticconnector] Žanete Hāka, dienas Bizness, 11.12.2019</ref>
<ref name="offshore-mag 2019.06">[https://www.offshore-mag.com/pipelines/article/14035322/lorelay-completes-balticconnector-offshore-pipelay Lorelay completes Balticconnector offshore pipelay] offshore-mag.com, Jun 25th, 2019</ref>
}}


== Ārējās saites ==
== Ārējās saites ==
* [http://www.gasum.fi/gasumint.nsf/WWWALL/F454F81BA51E8151C2256FE0002588C8 Informācija par Balticconnector projektu Gasum tīmekļa vietnē]
* [https://elering.ee/en/balticconnector/ ''Balticconnector''] (''Elering'' tīmekļa vietne)
* [http://balticconnector.fi/en/the-project/ ''Balticconnector''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191211172158/http://balticconnector.fi/en/the-project/ |date={{dat|2019|12|11||bez}} }} (''Baltic Connector Oy'' tīmekļa vietne)



[[Kategorija:Baltijas jūra]]
[[Kategorija:Baltijas jūra]]
[[Kategorija:Gāzes cauruļvadi]]
[[Kategorija:Gāzes cauruļvadi]]
[[Kategorija:Igaunijas saimniecība]]
[[Kategorija:Igaunijas saimniecība]]
[[Kategorija:Latvijas saimniecība]]
[[Kategorija:Somijas saimniecība]]
[[Kategorija:Somijas ekonomika]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 6. novembris, plkst. 02.34

Balticconnector ir divvirzienu dabasgāzes cauruļvads starp Igauniju un Somiju. Tas oficiāli tika atklāts 2019. gada 11. decembrī.[1] Cauruļvada infrastruktūru kopīgi pārvalda uzņēmumi Baltic Connector Oy Somijā un Elering Igaunijā.

Gāzes vada 77 km garais zemūdens posms ieguldīts Somu līča dibenā no Inko Somijā līdz Paldiskiem Igaunijā. Balticconnector sauszemes cauruļvada garums Somijā ir 21 km, bet Igaunijā — 55 km; tas savieno abu valstu dabasgāzes pārvades sistēmas.[1]

Projekta izmaksas bija 250 miljonus eiro, no tām 75 % tika segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Connecting Europe Facility (CEF) līdzfinansējumu.[1]

2023. gada 8. oktobrī pēc pusnakts Balticconnector slēdza sakarā ar pēkšņu spiediena kritumu. Zemūdens cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa bojājums bija radies ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti. To Krievijas puse noliedza.[2]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabasgāzes cauruļvada savienojumu starp Somiju un Igauniju ierosināja Somijas dabasgāzes uzņēmums Gasum sadarbībā ar Igaunijas uzņēmumu Eesti Gaas. Pēc ES trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma īstenošanas (atdalot gāzes pārvades funkcijas no tirgošanas funkcijām), Eesti Gaas projektā aizstāja tā meitas uzņēmums EG Võrguteenus. Vēlāk EG Võrguteenus apvienojās ar Igaunijas elektrības pārvades sistēmas operatoru Elering.

2015. gada oktobrī Gasum atteicās no projekta, apšaubot tā komerciālo dzīvotspēju. To aizstāja Somijas valstij piederošais uzņēmums Baltic Connector Oy.

Priekšizpēte tika pabeigta 2007. gada maijā. Provizoriska ietekmes uz vidi novērtējuma programma tika īstenota 2010. gadā. Eiropas Komisija 2010. gadā finansēja izpēti par iespēju izveidot daudzveidīgāku dabasgāzes tīklu Baltijas jūras reģionā, kas ietvēra arī projektu Balticconnector. 2013. gada novembrī tika sākti jūras gultnes pētījumi.

Būvniecības līgums starp Elering un Baltic Connector tika parakstīts 2016. gada 17. oktobrī. Projekta pamatakmens ielikšanas ceremonija notika 2018. gada 8. jūnijā Inko, un tajā piedalījās Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Kadri Simsona, Somijas vides un enerģētikas ministrs Kimmo Tīlikainens, Eiropas Komisijas loceklis Jirki Katainens un Elering un Baltic Connector Oy pārvaldnieki. Cauruļvada guldīšana jūras dibenā sākās 2019. gada 20. maijā Inko un tika pabeigta 2019. gada 24. jūnijā; šo darbu veica Šveices uzņēmuma Allseas cauruļu ieguldīšanas kuģis Lorelay.[3] Jūras daļas cauruļvada nosegšana tika pabeigta 2019. gada 12. jūlijā. Cauruļvadse tika testēts, iztukšots un izžāvēts 2019. gada jūlijā un augustā. Vēlāk 2019. gadā tas tika savienots ar sauszemes tīkliem.

Balticconnector oficiāli tika atklāts 2019. gada 11. decembrī.[1]

2023. gada incidents

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Naktī uz 2023. gada 8. oktobri "Balticconnector" slēdza gāzes noplūdes dēļ. Pirms slēgšanas gāze zemūdens cauruļvadu plūda no Somijas uz Igauniju, tās lielāko daļu nogādājot Inčukalna gāzes krātuvē Latvijā. 20. oktobrī Somijas policija pavēstīja, ka izmeklēšanā par bojājumu nodarīšanu gāzesvadam uzmanības fokusā ir kuģis "Newnew Polar Bear", kas reģistrēts zem Honkongas karoga.[4] 24. oktobrī Somijas Nacionālais izmeklēšanas birojs ziņoja, ka gāzesvads bojāts ar kuģa "Newnew Polar Bear" enkuru. Jūras satiksmes dati liecināja, ka šis kuģis šķērsoja "Balticconnector" cauruļvada teritoriju tieši tajā brīdī, kad cauruļvada zonā reģistrēja skaļu troksni.[5]

  • Bojātā gāzesvada un kabeļa daļa
    Bojātā gāzesvada un kabeļa daļa
  • Aizdomās turētais kravas kuģis, kas neilgi pirms incidenta bija pārdēvēts
    Aizdomās turētais kravas kuģis, kas neilgi pirms incidenta bija pārdēvēts

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas divvirzienu dabasgāzes cauruļvads Balticconnector Žanete Hāka, dienas Bizness, 11.12.2019
  2. ↑ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector» lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī
  3. ↑ Lorelay completes Balticconnector offshore pipelay offshore-mag.com, Jun 25th, 2019
  4. ↑ Somijai aizdomas par Ķīnas kuģa saistību ar gāzesvada «Balticconnector» bojājumiem lsm.lv 2023. gada 21. oktobrī
  5. ↑ Somijas izmeklētāji: «Balticconnector» gāzesvada bojājumus varēja izraisīt ķīniešu kuģa enkurs lsm.lv 2023. gada 24. oktobrī

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Balticconnector&oldid=3947005"