[go: up one dir, main page]

Raseiņi (lietuviešu: Raseiniai) ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas. Pilsēta ir seņūnijas centrs, tajā atrodas Dubīsas reģionāla parka direkcija.

Raseiņi
Raseiņi
Raseiņi
Ģerbonis: Raseiņi
Ģerbonis
Raseiņi (Lietuva)
Raseiņi
Raseiņi
Koordinātas: 55°22′35″N 23°07′21″E / 55.37639°N 23.12250°E / 55.37639; 23.12250Koordinātas: 55°22′35″N 23°07′21″E / 55.37639°N 23.12250°E / 55.37639; 23.12250
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Raseiņu rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības 1492–1506
Platība
 • Kopējā 8,5 km2
Augstums 105 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 9 763
 • blīvums 1 168,2/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa http://raseiniai.lt/
Raseiņi Vikikrātuvē

Raseiņos atrodas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca (uzcelta 1663. gadā, paplašināta 1783. gadā), bijušais dominikāņu klosteris, pareizticīgo baznīca (uzcelta 1870. gadā), kultūras nams, novadpētniecības muzejs, pasta nodaļa (LT-60001), rajona centrālā slimnīca, Raseiņu parks, skulptūra „Žemaitis“. Pilsētā atrodas 3 dīķi, tai cauri tek Raseikas upīte.

Raseiņi ir viena no vecākajām Lietuvas pilsētām Žemaitijas teritorijā. Vēstures avotos Raseiņi pirmo reizi pieminēti 1253. gadā, kad karalis Mindaugs, kuršu un žemaišu zemju dalīšanas laikā uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Raseiņu zemes. Atlikušo pusi Mindaugs 1254. gadā atdeva pirmajam Lietuvas bīskapam Kristiānam.

No 1416. līdz 1421. gadam Raseiņos uzcelta pirmā baznīca, 15. gadsimta beigās miestam piešķīra pilsētas tiesības, kas tika apstiprinātas 1792. gadā. No 15. līdz 18. gadsimtam pilsēta bija Žemaitijas hercogistes administratīvais centrs; šeit tika vēlēti Žemaitijas vecākie, Žemaišu seņūnijas rakstveži, seņūnijas zemes tiesas tiesneši u. c. ierēdņi, kā arī Polijas-Lietuvas kopvalsts Seima delegāti no Žemaišu seņūnijas.

Pēc Polijas dalīšanas Raseiņus 1795. gadā anektēja Krievijas Impērija. No 1764. gada Raseiņi bija apriņķa administratīvais centrs. No 18. gadsimta beigām šeit darbojās pasts. Otrā pasaules kara laikā pilsētu daļēji nopostīja. 1941. gada 23.-27. jūnijā pilsētas apkaimē notika Raseiņu tanku kauja, kurā Vērmahts sagrāva Sarkano armiju. Lietuvas PSR laikā 1953. gadā nojauca Raseiņu evaņģēliski luterisko baznīcu.

2002. gada 12. aprīlī apstiprināja Raseiņu pilsētas pašreizējo ģerboni.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu
Gads Iedz.
1970 8687
1979 11403
1989 13211
2001 12541

Sadraudzības partneri

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu


  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.