Marta fon Grota

Marta fon Grota (vācu: Martha von Grot, dzimusi 1867. gada 26. oktobrī, mirusi 1962. gada 28. decembrī) bija vācbaltiešu pedagoģe.

Marta fon Grota Martha von Grot Marta Grota (pa labi) mācību laikā Tērbatas skolotāju seminārā Personīgā informācija Dzimusi 1867. gada 26. oktobrī Aizpute, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (Latvija) Mirusi 1962. gada 28. decembrī (95 gadi) Fīlbaha, Reinzeme-Pfalca, Vācija Nodarbošanās pedagoģe

Dzīvesgājums

Dzimusi 1867. gadā Aizputē advokāta Žanno fon Grota un viņa sievas Celestīnes, dzimušas Tilingas, ģimenē. 1878. gadā viņa kopā ar vecākiem pārcēlās uz Jelgavu, kur turpināja izglītoties pie privātskolotājiem. Mācījās Tērbatas skolotāju seminārā, Jelgavas ģimnāzijā nokārtoja skolotājas eksāmenu un strādāja par luterāņu mācītāja Rezona bērnu mājskolotāju Jelgavā. Divus gadus papildinājās Parīzē un 1904. gadā kļuva par Tērbatas skolotāju semināra vadītāju.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu deportēja uz Krieviju. 1919. gadā lielinieki viņu ieslodzīja cietumā. 1920. gadā Grota pārcēlās uz dzīvi Pazingā pie Minhenes, kur no 1924. gada vadīja meiteņu liceju, kas kļuva pazīstama ar savām progresīvajām apmācības metodēm un tika saukta par "Grotas skolu" (Grotschule). No 1927. gada vadīja brāļu draudzes liceju Neivīdā. 1936. gadā, nevēlēdamās iekļauties nacistu izglītības sistēmā, pameta darbu un dzīvoja Fīlbahā. Mirusi 1962. gadā Fīlbahā.

Ārējās saites

• Marta fon Grota Baltische Biographische Lexikon (vāciski)