Majota
Majota (franču: Mayotte, [majɔt]; šimaore: Maore, [maore]; kibuši: Mahori) ir Francijas aizjūras departaments, kas atrodas Komoru salu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Madagaskaras. Departamenta teritoriāli lielāko daļu sastāda divas salas: lielākā Grantēra (jeb Mahore) un mazākā Ptītēra (jeb Pamanzi) un vairākas mazas saliņas. Majota atrodas Mozambikas šaurumā, Indijas okeānā.
| Majotas Departaments Département de Mayotte |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: "Liberté, Égalité, Fraternité" (Brīvība, vienlīdzība, brālība) |
||||||
| Himna: Marseljēza |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Mamudzu 12°47′S 45°14′E / 12.783°S 45.233°E | |||||
| Valsts valodas | franču | |||||
| Valdība | Francijas aizjūras departaments | |||||
| - | Francijas prezidents | Emanuels Makrons | ||||
| - | Padomes prezidents | Ahmeds Atumani Dušina | ||||
| Francijas aizjūras teritorija | ||||||
| - | referendums par Majotas statusu | 2009.g. | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 374 km² (185) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,4 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2023. gadā | 310 022 (179) | ||||
| - | Blīvums | 499/km² (11) | ||||
| IKP (PPP) | 2003. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $466,8 milj. | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $2600 | ||||
| Valūta | Eiro (EUR) |
|||||
| Laika josla | (UTC+3) | |||||
| Interneta domēns | .yt | |||||
| ISO 3166-1 kods | 175 / MYT / YT | |||||
| Tālsarunu kods | +262 | |||||
Vēsture
labot šo sadaļu
1500. gadā tika izveidots Maores jeb Mavuti (arābu val. - جزيرة الموت) sultanāts. 1503. gadā kā pirmie no eiropiešiem Majotu atklāja portugāļu jūrasbraucēji, taču nekolonizēja to. 1832. gadā Majotu pakļāva Andriantsolijs - agrākais Boinas karalistes valdnieks no Madagaskaras salas. 1833. gadā to pakļāva blakus esošais Mvali sultanāts (franču val. - Mohéli sala), bet 1835. gadā 19. novembrī - Nzvani (franču val. - Anjouan) sultanāts, kas tajā iecēla gubernatoru - kadiju (gubernatoru, kas veic tiesneša funkcijas). 1836. gadā Majota ieguva neatkarību un to pārvaldīja vietējais sultāns.
Par franču koloniju Majota kļuva 1841. gadā. Majota bija vienīgā arhipelāgā, kas pēc 1974. gada sarīkotā referenduma saglabāja savus sakarus ar Franciju un atteicās no neatkarības. Komoru salas kopš šī laika izvirza savas pretenzijas uz Majotu un neatzīst tās piederību Francijai. 2009. gada 29. martā notika referendums, kurā 95,5% Majotas iedzīvotāju nobalsoja par salas statusa maiņu no "aizjūras kopienas" uz "aizjūras departamentu".
Ģeogrāfija
labot šo sadaļu
Majota sastāv no Lielās Zemes un vairākām salām un saliņām, no kurām lielākā ir Pamanzi jeb Mazā zeme. Lielo salu ielenc 1100 km² liela lagūna (viena no lielākajām pasaulē), kuru izveidojis 160 km garš koraļļu rifs, kas atrodas gandrīz visapkārt Majotai, izņemot 2 vietas - atvērumu austrumos un ziemeļrietumos. Kopumā lagūnā ir izkaisīti arī vairāki simti koraļļu saliņu.
Politika
labot šo sadaļuMajota ir pārstāvēta Francijas senātā un Nacionālajā Asamblejā. 2001. gada 11. jūlijā Majota oficiāli kļuva par departamentālo kopienu (franču val. - collectivité départementale), kas tiesiski ir līdzīgs statuss kā aizjūras departamentam ar izņēmumu, ka departamentālā kopiena neietilpst Eiropas Savienībā. Šī statusa maiņa tika apliecināta ar 73% balsu vairākumu referendumā. Uz salas atrodas arī neliels kontingents Francijas ārzemju leģiona. Kopš 2011. gada marta Majota ir kļuvusi par aizjūras departamentu un 2014. gada 1. janvārī tā kļuva par Eiropas Savienības daļu.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuMajota ir ļoti blīvi apdzīvota- iedzīvotāju blīvums sasniedz 520 cilv./km². 90% iedzīvotāju ir musulmaņi.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Majota.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Malango Mayotte tūrisma informācija par Majotu
- ctt.mayotte.free.fr Majotas tūrisma komiteja