Kerzona līnija

Kerzona līnija ir demarkācijas līnija starp Polijas Otro republiku un Krievijas Padomju Sociālistisko Republiku, ko 1919. gada Parīzes miera konferencē ierosināja Apvienotās Karalistes ārlietu ministra Džordža Kerzona vadīta darba grupa. To poļi noraidīja un pēc Poļu—padomju kara saglabāja savas robežas līdz Otrajam pasaules karam. 1946. gadā, pēc pasaules kara, Kerzona līnija tika izmantota robežas novilkšanai starp Polijas Tautas Republiku un Padomju Savienību.

Kerzona līnija (zilā krāsā) aptuveni atbilst mūsdienu Polijas un Baltkrievijas, kā arī Polijas un Lietuvas robežai

Pēc PSRS sabrukuma šī robežlīnija kļuva par robežu starp Poliju, no vienas puses, un Ukrainu un Baltkrieviju, no otras puses.

Pastāvēja divas piedāvātās Kerzona līnijas — A un B.

Deportācijas

Otrās Polijas Republikas teritorijā dzīvojošās tautas (poļu autoru karte)

Kopš 1945. gada septembra, kad tika noteikta jaunā PSRS un Polijas robeža, Polijas valdība uzsāka ukraiņu piespiedu deportāciju uz PSRS teritoriju. Līdz 1946. gada augustam tika pārcelti aptuveni 483 tūkstoši ukraiņu.

Gandrīz visi citu tautību iedzīvotāji, kas palika Polijā pēc piespiedu pārvietošanas uz PSRS (vairāk nekā 150 000), 1947. gadā operācijas "Visla" ietvaros tika deportēti uz Polijas ziemeļrietumu zemēm.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kerzona līnija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)