Kazenes
Kazenes (Rubus) ir rožu dzimtas ģints. Kazeņu ģintī ietilpst arī avenes (vairāku apakšģinšu sugas), kaulenes [kauleņu apakšģints (Cylactis)] un lācene. Tie ir daudzgadīgi lakstaugi (lācenes) vai nelieli krūmi. Ziedi balti, augļi — sulīgi kauleņu kopaugļi.[1] Augļu krāsa dažādām sugām atšķiras. Kazeņu augļus cilvēki lieto uzturā. Tās ēd gan svaigā veidā, gan lieto kā piedevas ēdieniem un ievārījumos. Tās satur salīdzinoši daudz dzelzs un C vitamīna.
| Kazenes | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Dzimta | Rožu dzimta (Rosaceae) |
| Apakšdzimta | Rožu apakšdzimta (Rosoideae) |
| Cilts | Kazeņu triba (Rubeae) |
| Ģints | Kazenes (Rubus) |
| Apakšģints | Kazeņu apakšģints (Rubus subg. Rubus) |
 Kazenes Vikikrātuvē | |
Kazeņu dabiskais izplatības areāls galvenokārt ir Ziemeļu puslodes mērenā josla.
Latvijā no kazeņu ģints savvaļā ir konstatētas septiņas sugas: zilganā kazene (Rubus caesius), melnā cūcene (Rubus nessensis), klinšu kaulene (Rubus saxatilis), meža avene (Rubus idaeus) un lācene (Rubus chamaemorus). Savukārt, krokainā cūcene (Rubus plicatus) un ziemeļu kaulene (Rubus arcticus) dabā nav atrastas kopš 20. gadsimta sākuma, tāpēc tiek uzskatītas par izmirušām sugām un ir ierakstītas Latvijas Sarkanās grāmatas 0 kategorijā.[1][2] Abas sugas ierakstītas arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Meža enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Zelta grauds, 2003. 133. lpp. ISBN 9984-9684-0-5
- ↑ N. Priedītis Enciklopēdija Latvijas augi. Rīga : Gandrs, 2014. 274.-277. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5
- ↑ Latvijas Sarkanā grāmata 3.sējums Vaskulārie augi. Rīga : LU Bioloģijas institūts, 2003. 48.-51. lpp. ISBN 9984-559-08-4
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |