Harijs Marnics
Harijs Ksavers Marnics (vācu: Harry Xaver Marnitz; dzimis 1894. gada 2. jūnijā, miris 1984. gada 2. novembrī) bija vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors. Rakstījis gan vāciski, gan latviski.
|
Dzimis mācītāja ģimenē. Mācījies Bērzaines ģimnāzijā, vēlāk studēja medicīnu Tartu universitātē. Latvijas brīvības cīņu laikā cīnījās landesvērā. 1919. gadā lielinieki nogalināja tēvu, bet Marnics 1920. gadā turpināja studijas Kēnigsbergas universitātē.
1926. gadā iestājās NSDAP un SA, darbojās nacistu partijas Rasu politikas nodaļā (Rassenpolitisches Amt der NSDAP). NSDAP Zalta nozīmes (Goldenes Parteiabzeichen) īpašnieks. No 1941. līdz 1943. gadam, kad konfliktu dēļ pameta amatu, Marnics bija Rīgas ģenerālkomisāra "Veselības un tautas kopšanas" nodaļas vadītājs.[1]
Pēc kara 1954. gadā Brēmenē nodibināja masāžas privātpraksi.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Harry Marnitz: Die Augenverletzungen durch Explosion und Schuss bei der Civilbevölkerung Ostpreussens in der Nachkriegszeit. Medizinische Dissertation, Königsberg, 1923
- Harry Marnitz: Was muss der Masseur von den Reflexzonen wissen. Bremen, Selbstverlag, 1956
- Harijs Marnics: Kāvi pār Daugavu; atceres un apceres par Latvijas likteņiem no 1941. līdz 1943. g. Apgāds Latvija, Weilheim/Obb., 1958.
- Harijs Marnics: Mūsu baltā Daugava : stāsts ar attēliem par Daugavu, laivām un laiviniekiem. Grāmatu draugs, Brooklyn, N.Y., 1966.
- Harry Marnitz: Ungenutzte Wege der manuellen Behandlung. Haug, Heidelberg, 1971
- Harry Marnitz: Nordlicht über der Düna. Kritische Betrachtungen und Erinnerungen an die deutsche Besatzungszeit in Lettland 1941-1943. Michelstadt, Neuthor-Verlag
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Marnica biogrāfija (vāciski)
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |