Debrecena

Debrecena (ungāru: Debrecen) ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Ālfelda (Lielā Ungārijas līdzenuma) vidū. Otrā lielākā Ungārijas pilsēta. Vēsturiski Debrecena ir svarīgs Ungārijas kalvinisma centrs.

Debrecena
pilsēta
Debrecen
Iela Debrecenas centrā
Karogs Ģerbonis
Debrecena Debrecena Ungārijas kartē
Koordinātas: 47°32′N 21°38′E
Valsts	Ungārija
Meģe	Hajdū-Bihara
Pirmoreiz minēta	1235. gadā
Pilsētas tiesības	1361. gadā
Platība
• Kopējā	461,65 km2
Augstums	121 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	201 704
• blīvums	442,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	4000–4044, 4225
Tālruņu kods	+36 52
Mājaslapa	www.debrecen.hu
Debrecena Vikikrātuvē

Vēsture

Pilsēta veidojusies no vairākiem ciematiņiem un rakstos pirmoreiz minēta 1235. gadā kā Debrezun. 1361. gadā Ungārijas karalis Lajošs I deva pilsētai ierobežotas pašvaldības tiesības.

Reformācijas laikā Debrecena tika saukta arī par «Kalvinistu Romu», jo gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji pievērsās kalvinismam.

1693. gadā Leopolds I piešķīra Debrecenai impērijas brīvpilsētas statusu. 1715. gadā pilsētā atgriezās katoļi, uzceļot šeit baznīcu. Šajā laikā pilsētā darbojās Kalvinistu koledža, kurā mācījās daudzi ievērojami ungāru zinātnieki un dzejnieki.

Īsu brīdi 1849. gadā Debrecena kļuva par Ungārijas galvaspilsētu, kad 14. aprīlī Lajošs Košuts Debrecenas protestantu katedrālē pasludināja Ungārijas neatkarību no Austrijas.

Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika stipri izpostīta, jo 1944. gada oktobrī pilsētas apkārtnē notika Debrecenas kauja starp PSRS un vācu, ungāru karaspēku, kas bija pēdējā lielā padomju armijas neveiksme karā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Debrecena.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)