Aizputes virspilskunga iecirknis
Aizputes virspilskunga iecirknis (vācu: Oberhauptmannschaft Hasenpoth) bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām. 1841. gadā Aizputes virspilskunga tiesā atradās 138 privātmuižas, 24 kroņa muižas un sešas mežniecības. To dēvēja arī par Aizputes apriņķi (Hasenpotischer Kreis).[1]
Mūsdienās Aizputes virspilskunga tiesas teritorijā atrodas Liepājas pilsēta un Dienvidkurzemes novads, bet Alsungas pagasts ietilpst Kuldīgas novadā un Jūrkalnes pagasts Ventspils novadā.
Izveide
labot šo sadaļuPēc pievienošanas Krievijas impērijai Kurzemes guberņā apvienoja Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala zemes, kas līdz 1818. gadam abas saglabāja savu iepriekšējo administratīvo iedalījumu. Pēc 1819. gada Kurzemes guberņas administratīvās reformas Piltenes apgabala dienvidu daļas savienoja ar no bijušās hercogvalsts Kuldīgas virspilskunga tiesas atdalīto Ordeņa-Aizputes un Alsungas draudzes novadiem, izveidojot jaunu Aizputes pilskunga iecirkni. To apvienojot ar Grobiņas pilskunga iecirkni, izveidoja Aizputes virspilskunga iecirkni.[2]
Aizputē atradās Kurzemes guberņas galma tiesai (Oberhofgericht) pakļauta virspilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. Tā bija sadalīta divos pilskunga iecirkņos (Hauptmannschaft) ar vietējo policiju, kuru pārvaldes iestādes atradās Aizputes un Grobiņas pilsētās.
Administratīvais iedalījums (1841)
labot šo sadaļu- Aizputes pilsēta
- Aizputes draudzes novads
- Alsungas draudzes novads
- Piltenes-Aizputes draudzes novads
- Sakas draudzes novads
- Valtaiķu draudzes novads
- Embūtes draudzes novads
- Gramzdas draudzes novads
- Grobiņas pilsēta
- Liepājas pilsēta
- Durbes miests
- Grobiņas draudzes novads
- Durbes draudzes novads
Likvidēšana
labot šo sadaļu1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland. Der hasenpotische Kreis oder die Oberhauptmannschaft Hasenpot Arhivēts 2016. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Mitau und Leipzig: G. A. Reyher, 1841 - 135 lpp.
- ↑ Hans Feldmann, Heinz von Zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland) Köln, Weimar: Böhlau Verlag, 1990 - 189 lpp.