Šamanisms

Šamanisms ir antropoloģisks termins, kas aptver ticējumus un rituālus sakariem ar garu pasauli. Tas iekļauj animisma priekšstatus. Tas ir izplatīts gandrīz visā pasaulē, galvenokārt Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā un Polinēzijā. Šamanisms daudzās pasaules vietās var atšķirties, tomēr jebkurā šamanismā centrālā loma ir ciešai saiknei un kontaktam starp materiālo un garu pasauli. Šamanisma speciālisti, kas ir izvēlēti kā starpnieki starp materiālo un garu pasauli, dēvē par šamaņiem.

Hakasu šamane Altajā (1908).

Šamanismā tiek veiktas īpašas prakses, lai kontaktētos ar garu pasauli. Šīm praksēm raksturīga pašhipnoze, apziņu izmainošu substanču lietošana, dejošana, muzicēšana, dziedāšana, kas tie darīts ar mērķi, lai ieietu transa vai reliģiskās ekstāzes stāvoklī. Šamanismā tiek plaši izmantot arī fetiši. Šamanisms sabiedrībās, kurās tas pastāv, kalpo arī kā vietējās medicīnas forma. Šamaņi pilda ārstu un dziednieku funkciju.

Skatīt arī

• Enteogēni

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šamanisms.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)