Puoleja
| |||
Golvysmīsts | Varšova | ||
Vaļstiskuo volūda | puoļu volūda | ||
Prezidents | Andžejs Duda | ||
Ministru prezidents | Donald Tusk | ||
Pluots | 312 696 km² | ||
Dzeivuotuoju skaits | 38 634 007 (2017) | ||
Laika zona -vosorā |
EET (UTC +1), EEST (UTC +2) |
Puolejis Republika (puoļu: Rzeczpospolita Polska) irā napavaļdeiga vaļsteiba Centralajā Europā. Tur rūbežu ar Vuoceju vokorūs, Čekeju i Slovakeju dīnavydūs, Ukrainu i Boltkrīveju reitūs, ar Lītovu i Krīveju (Kaliningragys apgabali) pūstumūs. Taipoš nu pūstumu vaļsteibai dasaglauž Baļtejis jiura. Puolejis 312 696 km²[1][2] pluotā dzeivoj vaira kai 38 milijoni dzeivuotuoju, i ite 70-tuo pa lelumam vaļsteiba pasaulī i 9 pa lelumam Europā. Puoleja irā 6 vītā Europys Savīneibā pa dzeivuotuoju bīzeibai. Daudzi dzeivuotuoju sasakūpuši lelajūs mīstūs — Varšovā, Krakovā i Lodzē.
Par Puolejis vaļsteibys dzimšonu vysucieškuok īskaita 966 godu, kod zemē, kura cīši leidzeiga myuslaiku Puolejis Republikys teritorejai, pījimta kristeiguo ticeiba. Puolejis Kieneste īstateita 1025 godā, a 1569 godā jei sasaškeire ar Lītovys Lelkunigaiteju kai Puolejis-Lītovys Sadraudzeiba. 1795 godā itei savīneiba nasuoce byut, i Puolejis zemis beja padaleitys iz vyds Prūsejis Kienestis, Krīvejis Imperejis i Austrejis. 1918 godā, piec I Pasauļa vaidu, Puoleja atdabuoja napavaļdeibys (Ūtruo Republika), tok jau 1939 godā suocēs nacistyskuos Vuocejis i Sovetu Savīneibys okupaceja. Vaira kai 6 milijoni Puolejis dzeivuotuoju nūmyra Ūtrajūs Pasauļa vaidūs. 1944 godā īstateituo Puolejis Tautys Republika beja socializtiska vaļsteiba, politiskai i ekonomiskai cīši sasīta ar Sovetu Savīneibu. 1989 godā Puolejā otkon nūtyka napavaļdeiga, breiva ībolsuošona i beja īstateita "Trešuo Puolejis Republika".
Niule Puoleja demokratiskuo parlamentariska republika, padaleita sešpadsmit vaivadejuos (puoļu: województwo). Golvysmīsts — Varšova. Puoleja irā Europys Savīneibys, NATO, Saškiertūs Naceju Organizacejys (SNO), Pasauļa Tierdzeibys Organizacejys (PTO) i cytu vydtautisku organizaceju dalineica.
Etimologeja
pataiseitPuolejis pošu pasauka, varama līta, izacēle nu slavu patautys poļanu (puoļu: polanie) pasaukys, kura zeimoj "gailumu ļauds". Nazkod Puoleja beja zynoma ar latiņu pasaukom Terra Poloniae ("Puolejis zeme") i Regnum Poloniae ("Puolejis Kieneste"). Latgaliskai, taipoš kai cytuos daudzejuos pasauļa volūduos, Puolejis pasauka izacēluse nu poļanu patautys ci puoļu pošu pasaukys. A lītavyskai i persiskai pamatā cytys slavu patautys pasauka — Lechites (Lehici, puoļu: lędzianie), partū itamuos volūduos Puolejis vaļsteiba irā Lenkija lītavyskai i Lachistan persiskai.
Administrativais dalejums
pataiseit
Nūruodis i olūti
pataiseitItys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |