cilvēks

Latvian

cilvēks on Latvian Wikipedia

Borrowed from Old East Slavic человѣкъ (čelověkŭ) (cf. Russian челове́к (čelovék), from Proto-Slavic *čelověkъ, from earlier *kelověkъ). The word vīrs (“man, male”) had previously been used to mean also “human being,” given the loss of a previous specific term (cf. Lithuanian žmogùs, Latin homo); this polysemy may have motivated the borrowing.^[1]

cilvēks m (1st declension)

person, human being (a member of the Homo sapiens species, capable of thinking and speaking)
labs, jauns, jautrs cilvēks ― good, young, playful person

gudrs cilvēks ― wise person

noslēgts cilvēks ― reserved, reticent person

cilvēka izcelšanās ― the origin of man (lit. person)

cilvēka attīstība ― human (lit. person's) development

cilvēka cieņa ― human (lit. person's) dignity

cilvēku sabiedrība ― human (lit. people's) society

precēts cilvēks ― a married person (usually a man)

ģimenes cilvēks ― a family person (usually a man)

mieras cilvēks ― a peaceful (lit. of peace) person
(good) person (one who is not insensitive, who is kindhearted, helpful)
tie bija cilvēki, tur bērns varēja dzīvot ― those were (good) people, there (= with them) a child could live
(in plural) people (an undefined group of men and/or women)
uz ielas cilvēku pūlis ― on the street (there was) a crowd of people

ē, puiši! ē, meitas! ē, cilvēki! palīgā, palīgā! ― hey, guys! hey, girls! hey, people! help, help!

Declension of cilvēks (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	cilvēks	cilvēki
accusative (akuzatīvs)	cilvēku	cilvēkus
genitive (ģenitīvs)	cilvēka	cilvēku
dative (datīvs)	cilvēkam	cilvēkiem
instrumental (instrumentālis)	cilvēku	cilvēkiem
locative (lokatīvs)	cilvēkā	cilvēkos
vocative (vokatīvs)	cilvēk	cilvēki

^ Karulis, Konstantīns (1992) “cilvēks”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca‎^[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN