celaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cēlō.
Participle
[edit]cēlātūrus (feminine cēlātūra, neuter cēlātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cēlātūrus | cēlātūra | cēlātūrum | cēlātūrī | cēlātūrae | cēlātūra | |
| genitive | cēlātūrī | cēlātūrae | cēlātūrī | cēlātūrōrum | cēlātūrārum | cēlātūrōrum | |
| dative | cēlātūrō | cēlātūrae | cēlātūrō | cēlātūrīs | |||
| accusative | cēlātūrum | cēlātūram | cēlātūrum | cēlātūrōs | cēlātūrās | cēlātūra | |
| ablative | cēlātūrō | cēlātūrā | cēlātūrō | cēlātūrīs | |||
| vocative | cēlātūre | cēlātūra | cēlātūrum | cēlātūrī | cēlātūrae | cēlātūra | |