[go: up one dir, main page]

English

edit

Etymology

edit

Borrowed from Japanese 独活 (udo).

Pronunciation

edit

Noun

edit

udo (uncountable)

  1. Japanese spikenard

Anagrams

edit

Bikol Central

edit

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /ʔuˈdoʔ/ [ʔuˈd̪oʔ]
  • Audio:(file)
  • Hyphenation: u‧do

Noun

edit

udô (Basahan spelling ᜂᜇᜓ)

  1. feces; dung; excrement
    Synonym: bugrat

Derived terms

edit

Japanese

edit

Romanization

edit

udo

  1. Rōmaji transcription of うど
  2. Rōmaji transcription of ウド

Latin

edit

Pronunciation

edit

Etymology 1

edit

Post-Classical. From ūdus.

Verb

edit

ūdō (present infinitive ūdāre, perfect active ūdāvī); first conjugation, no supine stem

  1. to wet, moisten
Conjugation
edit
   Conjugation of ūdō (first conjugation, no supine stem)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ūdō ūdās ūdat ūdāmus ūdātis ūdant
imperfect ūdābam ūdābās ūdābat ūdābāmus ūdābātis ūdābant
future ūdābō ūdābis ūdābit ūdābimus ūdābitis ūdābunt
perfect ūdāvī ūdāvistī ūdāvit ūdāvimus ūdāvistis ūdāvērunt,
ūdāvēre
pluperfect ūdāveram ūdāverās ūdāverat ūdāverāmus ūdāverātis ūdāverant
future perfect ūdāverō ūdāveris ūdāverit ūdāverimus ūdāveritis ūdāverint
passive present ūdor ūdāris,
ūdāre
ūdātur ūdāmur ūdāminī ūdantur
imperfect ūdābar ūdābāris,
ūdābāre
ūdābātur ūdābāmur ūdābāminī ūdābantur
future ūdābor ūdāberis,
ūdābere
ūdābitur ūdābimur ūdābiminī ūdābuntur
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ūdem ūdēs ūdet ūdēmus ūdētis ūdent
imperfect ūdārem ūdārēs ūdāret ūdārēmus ūdārētis ūdārent
perfect ūdāverim ūdāverīs ūdāverit ūdāverīmus ūdāverītis ūdāverint
pluperfect ūdāvissem ūdāvissēs ūdāvisset ūdāvissēmus ūdāvissētis ūdāvissent
passive present ūder ūdēris,
ūdēre
ūdētur ūdēmur ūdēminī ūdentur
imperfect ūdārer ūdārēris,
ūdārēre
ūdārētur ūdārēmur ūdārēminī ūdārentur
imperative singular plural
first second third first second third
active present ūdā ūdāte
future ūdātō ūdātō ūdātōte ūdantō
passive present ūdāre ūdāminī
future ūdātor ūdātor ūdantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ūdāre ūdāvisse ūdārī
participles ūdāns ūdandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ūdandī ūdandō ūdandum ūdandō
Descendants
edit
  • Aromanian: ud, udari
  • Dalmatian: duot
  • Romanian: uda, udare

Etymology 2

edit

From Ancient Greek οὐδών (oudṓn).

Noun

edit

ūdō m (genitive ūdōnis); third declension

  1. A sock of felt or fur
Declension
edit

Third-declension noun.

References

edit
  • udo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • udo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • udo”, in Harry Thurston Peck, editor (1898), Harper's Dictionary of Classical Antiquities, New York: Harper & Brothers
  • udo”, in William Smith et al., editor (1890), A Dictionary of Greek and Roman Antiquities, London: William Wayte. G. E. Marindin

Polish

edit
 
Polish Wikipedia has an article on:
Wikipedia pl

Etymology

edit

Inherited from Proto-Slavic *udo, *ũdъ.

Pronunciation

edit

Noun

edit

udo n

  1. thigh

Declension

edit

Derived terms

edit
nouns

Further reading

edit
  • udo in Wielki słownik języka polskiego, Instytut Języka Polskiego PAN
  • udo in Polish dictionaries at PWN

Venetan

edit

Adjective

edit

udo (feminine singular uda, masculine plural udi, feminine plural ude)

  1. empty
edit