snigt

Latvian

Etymology

From Proto-Baltic [Term?], ultimately from Proto-Indo-European *snigʷʰ- (“to snow”). Compare Lithuanian snigti.

Verb

snigt (intransitive, 1st conjugation, only 3rd person, present snìeg, past sniga)

1. to snow

Conjugation

conjugation of snigt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	—	—	—	—
2nd pers. sg.	tu	—	—	—	—
3rd pers. sg.	viņš, viņa	snieg	sniga	snigs	lai snieg
1st pers. pl.	mēs	—	—	—	—
2nd pers. pl.	jūs	—	—	—	—
3rd pers. pl.	viņi, viņas	snieg	sniga	snigs	lai snieg
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	sniegot		Present Active 1 (Adj.)		sniegošs
Past	esot snigis		Present Active 2 (Adv.)		snigdams
Future	snigšot		Present Active 3 (Adv.)		sniegot
Imperative	lai sniegot		Present Active 4 (Obj.)		sniegam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		snigis
Present	snigtu		Present Passive		—
Past	būtu snigis		Past Passive		—
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāsnieg		Infinitive (nenoteiksme)		snigt
Conjunctive 1	esot jāsnieg		Negative Infinitive		nesnigt
Conjunctive 2	jāsniegot		Verbal noun		snigšana

Related terms

• sniegs m

References

• Derksen, Rick (2015) “snigti”, in Etymological Dictionary of the Baltic Inherited Lexicon (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 13), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 416