[go: up one dir, main page]

Latin

edit

Etymology

edit

Perfect passive participle of ordior (begin).

Pronunciation

edit

Adjective

edit

ōrdītus (feminine ōrdīta, neuter ōrdītum); first/second-declension adjective

  1. begun
  2. undertaken

Declension

edit

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ōrdītus ōrdīta ōrdītum ōrdītī ōrdītae ōrdīta
genitive ōrdītī ōrdītae ōrdītī ōrdītōrum ōrdītārum ōrdītōrum
dative ōrdītō ōrdītae ōrdītō ōrdītīs
accusative ōrdītum ōrdītam ōrdītum ōrdītōs ōrdītās ōrdīta
ablative ōrdītō ōrdītā ōrdītō ōrdītīs
vocative ōrdīte ōrdīta ōrdītum ōrdītī ōrdītae ōrdīta
edit

References

edit