nominare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	nōminō	nōminās	nōminat	nōmināmus	nōminātis	nōminant
	futurum I.	nōminābō	nōminābis	nōminābit	nōminābimus	nōminābitis	nōminābunt
	imperfektum	nōminābam	nōminābās	nōminābat	nōminābāmus	nōminābātis	nōminābant
	perfektum	nōmināvī	nōmināvistī	nōmināvit	nōmināvimus	nōmināvistis	nōmināvērunt
	futurum II.	nōmināverō	nōmināveris	nōmināverit	nōmināverimus	nōmināveritis	nōmināverint
	plusquamperfektum	nōmināveram	nōmināverās	nōmināverat	nōmināverāmus	nōmināverātis	nōmināverant
pasivum	prézens	nōminor	nōmināris	nōminātur	nōmināmur	nōmināminī	nōminantur
	futurum I.	nōminābor	nōmināberis	nōminābitur	nōminābimur	nōminābiminī	nōminābuntur
	imperfektum	nōminābar	nōminābāris	nōminābātur	nōminābāmur	nōminābāminī	nōminābantur
	perfektum
	plusquamperfektum
	futurum II.
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	nōminem	nōminēs	nōminet	nōminēmus	nōminētis	nōminent
	imperfektum	nōminārem	nōminārēs	nōmināret	nōminārēmus	nōminārētis	nōminārent
	perfektum	nōmināverim	nōmināveris	nōmināverit	nōmināverimus	nōmināveritis	nōmināverint
	plusquamperfektum	nōmināvissem	nōmināvissēs	nōmināvisset	nōmināvissēmus	nōmināvissētis	nōmināvissent
pasivum	prézens	nōminer	nōminēris	nōminētur	nōminēmur	nōminēminī	nōminentur
	imperfektum	nōminārer	nōminārēris	nōminārētur	nōminārēmur	nōminārēminī	nōminārentur
	perfektum
	plusquamperfektum
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	nōminā	—	—	nōmināte	—
	futurum	—	nōminātō	nōminātō	—	nōminātōte	nōminantō
pasivum	prézens	—	nōmināre	—	—	nōmināminī	—
	futurum	—	nōminātor	nōminātor	—	—	nominantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	nōmināre
	perfektum
	futurum
pasivum	prézens	nōminārī
	perfektum
	futurum	nōminātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		nōmināns (nominantis)	—	nōminātūrus, nōminātūra, nōminātūrum	—		nōminandus, nōminanda, nōminandum

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	nōmināre	–
Prézens sg.	1.	nōminō	nōminor
	2.	nōminās	nōmināris
	3.	nōminat	nōminātur
Prézens pl.	1.	nōmināmus	nōmināmur
	2.	nōminātis	nōmināminī
	3.	nōminant	nōminantur
Imperativ sg.	2.	nōminā!	–
Imperativ pl..	2.	nōmināte!	–
Imperfektum sg.	1.	nōminābam	nōminābar
	2.	nōminābās	nōminābāris
	3.	nōminābat	nōminābātur
Imperfektum pl.	1.	nōminābāmus	nōminābāmur
	2.	nōminābátis	nōminābāminī
	3.	nōminābant	nōminābantur
Futurum sg. (první)	1.	nōminābō	nōminābor
	2.	nōminābis	nōmināberis
	3.	nōminābit	nōminābitur
Futurum pl. (první)	1.	nōminābimus	nōminābimur
	2.	nōminābitis	nōminābiminī
	3.	nōminābunt	nōminābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	nōminārem	–
	2.	nōminārēs	–
	3.	nōmināret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	nōminārēmus	–
	2.	nōminārētis	–
	3.	nōminārent	–

význam

1. jmenovat

související

• nōminātor
• nōminātrīx
• dēnōmināre
• nōminātiō
• nōmen
• adnōmināre
• conōmināre
• nōminātīvus